el

tu esi tas ko tu ēd, šodien es gribēju būt nekas, bet brokastīm gultā ir ļoti grūti atteikt.
reizēm šķiet, ka cilvēki, kuri it kā mani mīl(ģimene) grib mani pārbarot lai es izskatītos pēc kaut kāda snorlaka un lai es neeju uz skolu. mīlestība ir destruktīva un stulba slimība. visās tās izpausmēs.

kad tu satiec kādu cilvēku vienu, tas ir kā dzert neatšķaidītu alkoholu
reizēm vajag apkārt arī citus cilvēkus - kā uzdzeramo.

nezinu. mana attieksme ir auksta. es fiziski esmu auksta. mans uzvārds ir auksts un mana istaba ir visaukstākā mājā. yo.

PIIIIIZĢECCCCCCC


bļaģ vatafak


VATAFAK??
pēc pusotras stundas tiekamies dzegužkalnā.

I felt like crying but nothing came out. It was just a sort of sad sickness, sick sad, when you can’t feel any worse.

mana lietu uztvere ir tik sapista, ka man vienkārši visu laiku gribējās smieties. jā, protams, es šeit audzēju marihuānu, taisu amfetamīnu, vispār īsts narkomānu midzenis, kaķis mūsu testētājs, visu laiku arī apnarkojies.

kaimiņi, ar kuriem neesmu runājusi desmit gadus, palīdzēja man atmūķēt un ierāpties mājā pa logu. jo man nav atslēga, bet manas ģeniālās smadzenes nāca klajā ar domu pamēģināt atslēgt ar citu-bet līdzīgu atslēgu.(tā tagad stāv nolūzusi slēdzenē) spoži.

Girl you know you gotta watch your health

šķiet, ka tikai otro reizi bija tik slikti gaišā dienas laikā starp tik daudz cilvēkiem.
un tad man iestājas neliela mini panika, lai neviens neko nepamanītu, tikai ātrāk tikt prom.

pēctam es braucu tramvajā un atkal uzplijās tas bezrealitātes stāvoklis. kad it kā es te esmu, bet neesmu. es domāju, ka daudzi tādā visu laiku atrodas. pateikšu un izdarīšu kaut ko stulbu, jo atbildības sajūta ir tuvu nullei. viss šķiet viegls, gaistošs, nenozīmīgs. mēs kaut ko daram bet tam nav nekādas jēgas. viens cilvēks, otrs cilvēks, trešais cilvēks. viss šķiet vienā lielā putrā, nevis pa sastāvdaļām. šādi ir it kā vieglāk. bet tad zūd jeb kāda nozīme jeb kam.

alkohola reibumā man cilvēki liekas neglītāki.

es aizvien esmu grādīga un drīz jābrauc uz teātri, uzstāties cilvēku priekšā, eh. multifunkcionāla personība.

-viss kārtībā?
-oi, nu es jūtos tākā mazliet samulsusi un ir mazliet garlaicīgi
-kā lūdzu?
-oi, bļaģ hujņa! huļi tik garlaicīgi, pizģets? *smejās* saproti?
-nu, to es saprotu


cheers for that. pabraukājos vakar ar limuzīnu pa vecrīgu un kārtējo reizi pierādās, ka tu vari būt jeb kur, bet aizvien justies pretīgi, ja apkārtējie cilvēki ir pilnīgi infantiļi.

"Harmoniskas un līdzsvarotas personības pēc teātra spēlēšanas netiecas. Līdz ar to visi ar teātri saistītie cilvēki cieš no psiholoģiska rakstura problēmām. Teātris ir vieta, kur psiholoģiskās traumas tiek mazinātas, izmantojot to enerģiju radošos nolūkos. Nodarbību un mēģinājumu laikā notiek divējāds process: gan šīs enerģijas atraisīšana, gan ievirzīšana radošā gultnē. Enerģijas atraisīšana neizbēgami saistās ar psiholoģisko traumu aktivizēšanos, un aktieris, kamēr tam nav izveidojušies stabili profesionālie refleksi, t.i., kamēr viņš nesaprot, kas ar viņu notiek, un nespēj šos procesus kontrolēt, ir tendēts izmantot savu traumu enerģiju nevis lomas radīšanai, bet atreaģēt savstarpējās attiecībās, tāpēc jācenšas laikus to novērst sevī un neiesaistīties citu destruktīvajos enerģijas izvirdumos."

She's lost control again.
She's lost control.
She's lost control again.
She's lost control.

tad, kad mēs iemīlamies mēs reizē arī iemīlamies tajā ES, kas mēs tobrīd esam
jo
dzerot cilvēki vairāk runā skaļi=saka tās domas, kuras tajā brīdī domā, bet nepasaka skaļi, jo tās pazib ļoti ātri
=smadzeņu darbība kļūst vidēji lēna, kā sapņojot, kad mūsu prāti noķer tikai pavisam dažas atsevišķas domas, kas paiet starp simts citām
un šīs domas teorētiski saka mūsu balss(parasti filmās cilvēku domas ierunā viņu pašu balsis) tikai pievilcīgāk. tā, kā mums šķiet pašiem simpātiski. līdz ar to, mums patīk citu cilvēku balsis, kuras līdzinās mūsu pašu idealizētajām mūsu domu balsīm.

tātad, kad mēs iemīlamies, mēs reizē iemīlamies arī sevī. tā brīža sevī.

bet, ja ir disharmonija, nesaskaņa starp to, ka mēs mīlam cilvēku un sevi, rodas attiecību sarežģījumi.


jo visas attiecību problēmas rodas tajā, ka mēs sevi novērtējam kādā mērā pārāk augstu kā otru( regulāri uzbraucieni, augstprātīga izturēšanās, izkalpināšana, izmantošana ), vai tieši pārāk zemu( pakļāvība, akla izpalīdzība, salīdzināšana(es esmu tik stulbs, bet viņa tik gudra, wow), noslēgšanās, jūtu noslēgšana ).

izturēšanās parāda simpātiju izpausmes
-izskats
-raksturs

piemērs:
izrāda greizsirdību veidos, kas ir
-fiziska izrādīšana, (uzliek roku uz kājas, nejauši pieskārieni, utt)'
-vārdiska, bet ne tieša(tas jau ir primitīvi) bet caur puķītēm, apstiprinot cik daudz kopīgas intereses ar to cilvēku, hobiji utt.

ideālais ir ja harmoniski.


neklausieties manī, es runāju muļķības.

sēžu apakšveļā visu vakaru, klausos joy division un jūtos tukša.
man ir žēl savas aknas. bet vajadzēja man vakar tos alkoholu kvantumus lai izdarītu visu tieši tā, kā izdarīju. ekselenti.
es esmu grādīga un šķaidu sevi ar ūdeni.

man krīt uz nerviem tipiskas sievietes un tipiski vīrieši.
sajūta, ka viņiem ir līdz kaulu saknēm izskalotas iekšas par to, kā ir jābūt.
protams, vadīties jau pēc noteiktām klišejām ir pirmajā brīdī daudz vieglāk, bet patiesībā tas visu tikai smagi sarežģī nevis atvieglo.

lūk, Ieva iedzēra un Ievai atvērās domāšanas plūdi.

"radošs prāts neuzliek sev robežas."

starp citu, lieliska izstāde pašlaik arsenālā. Purvīša balva.
un es to nopietni saku. vajag būt kulturāliem, doties uz lieliskām izstādēm un baudīt maigas tējas.

es gribu uzzīmēt to zemes darbu.

viss taču mainās un absolūtus, cietus spriedumus izteikt ir absurdi! detaļas, detaļas, viss slēpjas detaļās. man reizēm šķiet, ka daudzi uz pasauli skatās izbluroti, plus vēl kkādā lētā sēpijā.

bet zināt vairāk nekā vajag nav priecīgi.

bēši nagi un zilas rokas.

ir vasara un jākārto eksāmens, bet vecajā skolā. ir noteikts laiks, cik ilgi jāraksta eksāmens - no trijiem dienā līdz sešiem. un visi var sākt rakstīt tikai tad, kad visi ir ieradušies no klases. es esmu aizgulējusies, līdz ar to visus iegāžu, ātri taisos, tikmēr saņemu naidīgas klasesbiedru īsziņas. skrienu uz trolejbusu, jo autobuss nokavēts un pa ceļam man pieskrien četri balti suņi, kuri luncinās un priecājās un es viņus sāku glaudīt. vienam sunim nav acs. tad seko pārrāvums un brīdis pēc eksāmena, kad visi ir laimīgi un atviegloti.

atkal suņi.

Just take me to the place where the white boys dance.

šausmīgi stulbi ir celties vienos naktī no gultas, lai apēstu ābolu, jo visu dienu nav bijis laika ēdienam, līdz ar to nav miega un ooorganisms pieprasa kaut ko.
un vēl stulbāk pie kāda sestā kumosa atcerēties kaut kur sagrābstītu faktu, ka "ābols pamodina labāk nekā tase kafijas". skaisti.