el

kad es biju maza, dārzā bija tāds kā šķūnis/noliktava. tur tagad ir veļas žāvētava, bet agrāk bija vienkārši nojume ar dažādām random lietām un baļķu grīdu. neviens to īpaši neizmantoja, tāpēc es to biju nosaukusi par savu "slepeno kabinetu", izdekorējusi ar kaut kādiem zīmējumiem, kuri reizēm pazuda. (vējš vai nezinu kas)
bet es pie tā vainoju vilīšonkuli, kuram piederēja baložu būda mūsu dārzā(tā atradās tieši blakus manam "slepenajam kabinetam"), un kurš katru rītu nāca apciemot savus baložus. tāpēc es viņam atstāju zīmītes, lai viņš neņem manas mantas.

vēl mēs izīrējām kādam krievu pārim garāžu, viņi man deva konfektes un tad es pirmo reizi mūžā pateicu "spasiba", tas vārds man atgādināja mēnesi.(attēlu ar mēnesi)

tik tik slābunū

pārgurruums

bet tajā pašā laikā šķiet, ka varētu turpināt gāzt kalnus(ne tikai drēbju)
izgāzu kafiju tikko, kafijains galds

ui

mazgājos dušā un atkal domāju par to, ka dvēselēm nav dzimumu un cik sajāti ir tas, ka sabiedrībā tik daudz kas grozās ap dzimumiem
un izvēles

un vsp dīvaini
kāpēc viss ir tā, kā ir.
es reizēm iztēlojos kā būtu, ja mman līdzās esošie cilvēki būtu pilnīgi savādāki, piem. apaļīgie kaulaini, īsie gari, utt vai kaut kas attieksmē mainītos un viņu dzīvēs un tamlīdzīgi

un tad tie ir atkal gēni un tad tomēr sanāk, ka mūsu izskats=mēs?? bet kāpēc tad ir stulbi, skaisti cilvēki
vai arī mūsu raksturs dzīves laikā ietekmējas, pielāgojas izskatam?
ai jushfuwegfuguew

es esmu savs lielākais psiholoģiskais eksperiments

"i mean, the core of man's spirit comes from new experiences"

uuu

sapnī ar bijušo skolasbiedru un kaut kādu mazu, resnu vīrieti skrējām, bēgām no kaut kā dzegužkalna apkaimē, jo mēs bijām izdarījuši ko sliktu, fonā skanēja beastie boys-sabotage. sarunājām sadalīties un beigās satikties aiz kāda kvartāla, lai mūs nenoķer.
bija nakts.
es ieskrēju kādā sānieliņā un nonācu mīlīgā kafejnīcā, kura tur, protams, neeksistē un pretī bija bioloģisku produktu veikals, viss bija sveču gaismās.

uuu

"I love to fly. It's just you're alone, there's peace and quiet, nothing around you but clear blue sky. No one to hassle you. No one to tell you where to go or what to do. The only bad part about flying is having to come back down to the fuckin' world."

oh faak, pamostos un istabā auksti balts, jo atstarojas sniegs varbūt
vai man tikai tā liekas


lai nu kā, es gribu būt pozitīva un es zinu, ka varu, bet baigi grūti vsp


nu tad
jēj, sniegs, kā man tas neriebjas

biju uz nimfomānes pirmizrādi.
mums paveicās, jo kad pēdējā brīdī iegājām splendid palace, pie kasēm stāvēja lapa ar uzrakstu, ka izpārdots, un mazāk kā pēc sekundes meitene, kura stāvēja turpat ar saviem draugiem, mums pārdeva divas liekas biļetes.

filma man patika. gribu otro daļu.

sometimes reality is too complex for oral communication

ūuu, šodien beidzot pienāca paciņa no hongkongas.
(mans ībeja eksperiments)

tagad tikai vajag baterijas un tad redzēs vai mans sejas masāžas aparāts tiešām strādā.

es ļoti gribu siera salātiņus un žāvētu vistu.
bet
1.pus trīs naktī
2.mājās nekā no tā nav

so sad.

oh shit
šodien nav balss
=jāsēž mājās


bye pienākumi

viss kūst. es gribu aizbraukt līdz jūrai.

Dump the toxic people out of your life. Get them gone.

uuu

es sapnī redzēju milzīgu marshmallow. fons bija balts, marshmallow lēni griezās uz riņķi un no tā pilēja perfektas, baltas pilītes.
tāds miers.

kūl

varbūt depresiju var pielīdzināt arī garīgās imunitātes trūkumam, un līdz ar to, citu cilvēku garīgās nestabilitātēs un nemitīga, ikdienišķi rutīniska atrašanās sabiedrībā neuzlabo stāvokli, bet tikai iedzen lielākā izmisumā, i have no idea, bet tagad es jūtos nesalīdzināmi labāk. es atkal esmu es. e e e e
viss tomēr ir ok, ja aizdomājas par to, kā varētu būt. un kā ir kaut kādā paralēlajā realitātē, kur viss vairāk sūkā.

izaicinu sevi četrās nedēļās uzrakstīt vienpadsmit kontroldarbus.
vuuu jaa i can do iiit