mazgājos dušā un atkal domāju par to, ka dvēselēm nav dzimumu un cik sajāti ir tas, ka sabiedrībā tik daudz kas grozās ap dzimumiem
un izvēles
un vsp dīvaini
kāpēc viss ir tā, kā ir.
es reizēm iztēlojos kā būtu, ja mman līdzās esošie cilvēki būtu pilnīgi savādāki, piem. apaļīgie kaulaini, īsie gari, utt vai kaut kas attieksmē mainītos un viņu dzīvēs un tamlīdzīgi
un tad tie ir atkal gēni un tad tomēr sanāk, ka mūsu izskats=mēs?? bet kāpēc tad ir stulbi, skaisti cilvēki
vai arī mūsu raksturs dzīves laikā ietekmējas, pielāgojas izskatam?
ai jushfuwegfuguew
es esmu savs lielākais psiholoģiskais eksperiments