bet es pie tā vainoju vilīšonkuli, kuram piederēja baložu būda mūsu dārzā(tā atradās tieši blakus manam "slepenajam kabinetam"), un kurš katru rītu nāca apciemot savus baložus. tāpēc es viņam atstāju zīmītes, lai viņš neņem manas mantas.
vēl mēs izīrējām kādam krievu pārim garāžu, viņi man deva konfektes un tad es pirmo reizi mūžā pateicu "spasiba", tas vārds man atgādināja mēnesi.(attēlu ar mēnesi)