| Augusts: Osedžas... |
[Aug. 24th, 2026|09:56 am] |
ak nē, pielijusī Latvijas zeme.
Trīs atzīmēšanas vērtas augusta lietas:
1) vētra, 24 stundas bez elektrības un interneta, nekas traks, pateicoties tai, pabeidzu lasīt Sarmītes Trūpas "Melno stārķi", kas kļūst par:
2) otro svarīgo augusta lietu — riebumu pret Latgales vīriešiem mazā melnā grāmatiņa var spēcīgi pastiprināt (lai gan — kur nu vēl vairāk!), žēlumu un šausmas par Latgales sieviešu likteņiem arī.
3) vēl īsti neattapusies no "Melnā stārķa" iespaidiem, šorīt pamanīju kroders.lv recenziju par Imanta Strada haltūrizrādi —
Marks Usāns | "Kāzas Latgalē” ar scenāriju no Krievijas un Ukrainas TV šoviem.
(Pie 3. punkta varētu ielikt facepalm gifiņu, taču slinkums. Paskat', kas par iekšām! Čiepj un nekaunās.) |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2026|06:10 pm] |
No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē” |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2026|09:57 pm] |
|
Vētrai, plūdiem gatavs |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2026|09:56 pm] |
|
Kontralts, alts un dēls |
|
|
| Akronīmi |
[Aug. 21st, 2026|05:17 pm] |
Lai gan pagājis gads kopš darba failiem priekšā numuram jāpievieno vārda pirmais burts un uzvārda pirmie divi burti, joprojām pasmaidu, ka man gandrīz katru dienu kā atpazīšanas zīme jāraksta SIN. Šodien iedomājos, ja mani sauktu Bārbala Ugunspuķe, tad būtu jāraksta BUG. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2026|05:11 pm] |
no noklausītas sarunas aptiekā:
"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag." |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2026|12:38 am] |
no sarunas ar ChatGPT:
(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)
- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?
- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2026|01:35 am] |
Snow White & the Huntsman (2012) |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2026|11:07 pm] |
Esmu nesen sācis vest strukturētus dialogus ar parādu piedzinējiem. Atbraucu mājās no ceļojuma un izrādās esmu parādā 50eur parādu piedzinēju kantorim. Mašīna, kura nav manā īpašumā kopš pagaišā gada decembra maijā ir pastāvējusi pie CSDD, bez numura zīmes, tas redzams bildēs, un dabūjusi sodu. Man vairāk radās jautājums, kā vispār varētu viņu reģistrēt, ja nav numura. VIN numuru gan Cityparks darbinieki bija dabūjuši, tagad man stāsta, ka ja mašīna nav bijusi pārreģistrēta ar jaunu numura zīmi, tad man jāmaksā sods.
Kaut kādā Bez tabu sižetā, kas arī šogad uzņemts redzēju, ka abas kompānijas rāda viena uz otru ar pirkstu - stāvvietu kretīni un parādu piedzinēji, ka otri tak kaut kur dabū informāciju nepareizu, bet mēs tak neko, tik darām savu darbu. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2026|03:28 pm] |
|
Bezgaļīgās pusdienas |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2026|03:26 pm] |
|
Divu sienu principiāla trauksme pie Raipalu ezera 4:14 |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2026|09:39 am] |
Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
|
|
| Par ko es runāju ar ChatGPT |
[Aug. 13th, 2026|10:06 am] |
Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?
ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
|
|
| Galvassāpes |
[Aug. 13th, 2026|12:39 am] |
| [ | skan |
| | Vashti Bunyan - Against the Sky | ] |
Nesaprotu, kāpēc visu dienu tik neciešamas galvassāpes. Vai tas būtu jauns melanholijas paveids, kam šodien nebija vietas, kur izpausties? Lai gan patiesībā tas nav nekas jauns, kad apzinies visu nepareizo, visas kļūdas, visas paveiktās muļķības, bet labākais, ko vari darīt, ir ļaušanās šīm skumjām, jo jebkādai citai rīcībai vairs nebūs nozīmes,neko tā nemainīs, varbūt pat visu padarīs tikai vēl sliktāku.
Bet varbūt šis noskaņojums kaut ko pasaka par manām problēmu risināšanas prasmēm un tieksmi aizpeldēt no tām? |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2026|04:53 pm] |
|
Aizmāršalu salas |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2026|10:44 pm] |
|
What were the odds to say "us" by Odysseus? |
|
|
| Bailes no nāves kā bailes no nepilnīgas dzīves |
[Aug. 10th, 2026|10:09 pm] |
"Tāpēc bailes no nāves varētu aprakstīt kā bailes no tā, ka neizdosies kļūt tādam, par kādu esi plānojis kļūt."
Paskāls Mersjē "Nakts vilciens uz Lisabonu"
|
|
|
| |
[Aug. 10th, 2026|04:12 pm] |
|
būsim godīgi - mom topiņus un bikses pilnīgi mierīgi varētu arī saukt par mom & dad |
|
|