16. Augusts 2011

• 16.8.11 13:05
• jau kuro reizi, kad kāds piesola paņemt pie rokas un aizvest kkur, parādīt kko, kkā saglābt, no kkā noslēpt... varētu kkur nokrist un gaidīt, es redz par daudz iespringstot uz dzīvokli un siltu ziemu, par daudz uz to, kas vajadzīgs, kas atrodams un sagādājams, par daudz uz darbiem, kas jāpaspēj izdarīt, projektiem, kas jāpalaiž, vispār par daudz, laiks visu atrisinās... nu lūk, tad es taga domāju šitā sistēma tā ne pārāk, moš pasēdēt un pagaidīt, vienīgi laiks jau žņaudz tā, ka šķiet pat fiziski jūtu milzīgas ķetnas sev uz kakla.
  
  ā, man pēdējā laikā bieži saka, ka es esot nenormālīga optimiste un pozitīvākais cilvēks, ko pazīst, bez pēdiņām un zemtekstiem. LOL
  Tags: d, m, sajūtas
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 16.8.11 16:39
• 
  Tags: inspirācija, sajūtas
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 16.8.11 22:57
• Nu ne man saprast kapēc cilvēki, kuriem šķietami jābūt vistuvākajiem sagādā tik daudz negatīvu un sāpīgu emociju un tie, kas šķietami sveši ir tik ļoti tuvi un viņiem gribas man sniegt ko pozitīvu un but atbalstam. Dīvaini, bet tas liek daudzu lomu manā dzīvē tik ļoti novērtēt, man prieks, ka es viņus pazīstu.
  Tags: attiecības, j, sajūtas, ģimene
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 16.8.11 23:26
• 
  Tags: inspirācija, quote, sajūtas
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu