6. Janvāris 2011

• 6.1.11 01:12
• Biš dusmojos jau otro vakaru. Nenormālīgi gribas gleznot, bet sākumā ir šis tas jāuzzīmē. Mana proporciju izjūta ir zudusi. Rrr. Atnāca Kike, uzvilka šo to uz papīra. Tagad esmu laimīgāka, notriepusies ar krāsām. Kautkas sanāca.
  
  Vispār šodien nonācu pie nepatīkama slēdziena - neesmu ne īsti smuka, ne īsti gudra, ne īsti drosmīga, ne īsti pašpietiekama. Īsāk sakot esmu galīgi garām, bet ko nu vairs, uz lieliem uzlabojumiem cerēt nevar.
  Tags: inspirācija, sajūtas
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 6.1.11 11:47
• Jau n-to reizi sapņoju par savu pirmo mīlestību. Tā murgaini, ka naktī mostos un kautkas sāp. Varbūt tas tapēc, ka pēdējā love bija pat pārāk līdzīga pirmajai. Tāds neizdzīvoto lietu rinķis apmests, nu jau pietiks.
  Tags: love storī, sajūtas, sapnis
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 6.1.11 14:52
• No pirmdienas sāku strādāt normālo cilvēku režīmā un darbā. Nav ne jausmas kā es paspēšu izdarīt savus darbus + darba darbus, un nav ne jausmas kāds hārdkors būs celties agros rītos, ja eju gulēt laikā no 1:00 - 4:00 a.m. :D Vēl es neesmu dresskodu cilvēks, katru reizi, kad kāds mani mēģina iebāzt kleitiņās un blūzītēs es mirstu, diskomforts ir nu tik, tik... jāmēģina mēģināt kautko izdomāt. Nu tik būs interesanti. No sleep time for me.
  Tags: darbs, notikums, sajūtas
• 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 6.1.11 20:46
• Aizmigu un sapņoju. Barona iela. Nez kapēc biju novilkusi trosi no 99tās līdz tr.pieturai ekstrēmām izklaidēm. Pagalmā pie pieturas ziedēja milzīgi krāsaini kaktusi podos, krustu šķērsu izkārta veļa. Uz Baronielas sprāga mašīnas, kautkas dega. Atbrauca kautkāds bariņš, apstājās pie stadiona un pīpēja un smējās. Viņa tur nebija. Vēlāk attapos savā virtuvē. Ienāca viņš, lamājās un ēda zupu. Tad viltīgi pasmaidīja un sastindzis skatijās man acīs. Es nodomāju, ka jūtos neparasti droši, tā kā uzticības spēlēs - varētu atmuguriski krist viņa rokās un viņš noķertu. Biju kā bērns, kas nepacietīgi gaida zaļo gaismu, gaida norādījumus, ko man ar to visu darīt. Pamodos. Nez vai viņš jūt, kad par viņu sapņoju, varbūt žagojās. Vissmieklīgākais būtu, ja pēc kāda sapņa nopīkstētu skaips un viņš man paprasītu kā mums gāja un ko darījām, jo es nezinu vai drīkstu viņam traucēt dzīvot, tapēc vienkārši gaidu to zaļo gaismu.
  Tags: sajūtas, sapnis
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu