- 6.1.11 20:46
-
Aizmigu un sapņoju. Barona iela. Nez kapēc biju novilkusi trosi no 99tās līdz tr.pieturai ekstrēmām izklaidēm. Pagalmā pie pieturas ziedēja milzīgi krāsaini kaktusi podos, krustu šķērsu izkārta veļa. Uz Baronielas sprāga mašīnas, kautkas dega. Atbrauca kautkāds bariņš, apstājās pie stadiona un pīpēja un smējās. Viņa tur nebija. Vēlāk attapos savā virtuvē. Ienāca viņš, lamājās un ēda zupu. Tad viltīgi pasmaidīja un sastindzis skatijās man acīs. Es nodomāju, ka jūtos neparasti droši, tā kā uzticības spēlēs - varētu atmuguriski krist viņa rokās un viņš noķertu. Biju kā bērns, kas nepacietīgi gaida zaļo gaismu, gaida norādījumus, ko man ar to visu darīt. Pamodos. Nez vai viņš jūt, kad par viņu sapņoju, varbūt žagojās. Vissmieklīgākais būtu, ja pēc kāda sapņa nopīkstētu skaips un viņš man paprasītu kā mums gāja un ko darījām, jo es nezinu vai drīkstu viņam traucēt dzīvot, tapēc vienkārši gaidu to zaļo gaismu.