28. Jūnijs 2010

• 28.6.10 00:56
• Citiem par mums smejoties, es pasmaidu un nodomāju, ka diez vai tā ir tikai mūsu ilūzija, ka esam atraduši kautko patiešām vērtīgu un tādu, kas mums liks domāt, ka viss pārējais dzīvē ir salīdzinoši mazvērtīgs. Pat neņemot vērā attālumus un to, ka neesam tikušies viss ir tik īsts, ka šķiet īstāks nekad nav bijis un nebūs. Starp ikdienas sīkumiem un pārpratumiem, es tomēr vienmēr paskatoties uz Tevi nodomāju, ja tu man prasītu ko es savā dzīvē esmu visvairāk gribējusi, es pavisam droši šobrīd atbildētu - lai Tu esi laimīgs. Droši vien citiem ir grūti saprast kā var dzīvot tā kā mēs šobrīd, bet mēs jau tomēr "satiekamies" katru dienu un mēs zinam, ka ir vērts vēl nedaudz ilgoties, jo tas taču ir tik fantastiski eiforiski zināt, ka varēsim viens otram ieskatīties acīs pa īstam, un ļaut, lai apstājas laiks... Klausoties ironiskos komentāros un piezīmēs es sapratu, ka citi to iespējams nekad nesapratīs un patiesībā ir žēl, ka tā, bet neticēt ka kautkas tāds eksistē ir bēdīgi, jo galu galā tikai ticība kautkam labam un skaistam ir tas, kas mūs virza uz priekšu. Un man sāk palikt vienalga cik salda esmu palikusi ar to, ka atļaujos ticēt un sapņot, man vispār ļoti daudz kas ir palicis vienaldzīgs, kopš man esi Tu, un jā, es pieļauju domu, ka varbūt kādam citam ir taisnība, bet mana intuīcija saka, ka šis nav tas gadījums...noskaidrosim...
  
  Jā, un pirms brīža attapos, ka ir pagājuši precīzi 7 mēneši, un nemaz tik grūti arī nav bijis kā šķita sākumā, tieši otrādi liekas, ka ir bijis pat pārāk viegli, kas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs :)
  Tags: love storī, sajūtas
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 28.6.10 21:14
• Šodienas atskaite:
  
  1. Vīrietis mani bik sadusmoja, vēl mēs viens ar otru nemakam pareizi komunicēt, bet nu ar laiku. Tagad viss ir pareizi, salabots, ceru, ka nākamā reize jau risināsies fiksāk; :)
  2. Biju pie mājas pārvaldnieka. Reāli besī man tas tips ar savām pretīgajām piezīmēm n'stuff...brrr perverss radījums;
  3. Krīzes joks - esmu sākusi stiept to, kas mājās vērtīgs uz Lombardu, diezgan smieklīgi, bet nu izrādās ir daudz ātrāk un vienkāršāk nekā ar sludinājumiem čakarēties. Žēl, ka man nav kādi zelta stieņi kautkur aizķērušies. Nu jā, un nez ko es darīšu, kad nekā vairs nebūs, ko notirgot, jo diez vai šitais man kautkā globāli līdzēs;
  4. Vakar savu suņabērnu nodevu tēva pārziņā. Noilgojos nenormāli, lai arī ir elle ar to suni. Aizčāpoju līdz šiem šodien, Mia kā nenormāla(vairāk kā parasti) visu laiku īd, smilkst, rej, lēkā kā tāds ķengurs un dīdās. Radās ideja viņai uztaisīt brillītes ar gumiju un aizkrāsot melnas, jo citādi šī pasaule viņu par daudz nervozē, brīžiem tiešām nevar saprast, ko lai iesāk, žēl, ka rokas stiepiena attālumā nav kāds prātīgs speciālists, kas varētu par bez maz pliku "paldies" visu salabot, jo nu jā... mēs esam tizli un suns mums ir unikāls parasti ne tajā labākajā izpratnē.
  5. Kopš sapratu, ka visiem nevajag mēģināt darīt labu un jādomā gandrīz tikai par savām vajadzībām ir iestājusies labāka mijiedabība ar apkārtējiem, kautkāds help mī-i help jū cikls, un ir atkal sajūta, ka ir draugi.
  
  Gulēt aizgāju uz stundu, ap 8 un tad tikai četros pa dienu, tagad iestājas mans rīts un iešu taisīt brokastis :) Ceru, ka jums izdevusies šodiena un priecīgs prāc! ;)
  Tags: love storī, mia, notikums, sajūtas
• 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu