par bestselleriem    04:56pm 16/11/2022   šis ir ļoti izdevīgs laiks, lai Zeļenskis kļūtu par bestselleru autoru, turklāt, rakstīt var jebko... pašam gan jau nav laika, var ghost writerim uzdot... no otras puses, arī Putins varētu izdot kaut kādu "Моя борьба с бездуховностью коллективного запада", domāju, ka arī pirktu neslikti        Post   par jūdiem    08:59am 09/09/2022   Tā kognitīvā disonanse, kad sestdien sinagogā uz lūgšanu savākušies ebreji pārrunā labākās cūkgaļas kotlešu receptes... Uz vatafaku rabīns noreaģē ar ebreju gudrību: "что вкусно, то кошерно" Otrs stāsts: Iznāk bijušie darba devēji no biroja, slēdz ciet durvis: Vīrs: "Гы, гы, смотри, еврей на самокате" Sieva: "Дурак, это же Андрис" Pēc neilga laika kādā pasākumā kopā ar maniem draugiem pārunā šo notikumu un draugi izstāsta, ka mana vienīgā saistība ar ebrejiem ir peisi. Vīrs aktīvi aizstāv viedokli, ka nevar nebūt ebrejs, pēc izskata vispār tipisks ebrejs. Sieva iebilst: "Так посмотри на его нос" Draugs: "Нууу, вообще-то у него ринопластика была" Ar ebrejiem pēdējos gados kontakta ir bijis daudz, bet neviens no ebrejiem nekad nav uzskatījis par savējo.        Read 1 - Post   par moderno mitoloģiju    01:36pm 29/07/2022   runājoties ar diviem lingvistiem, zinātņu doktoriem lietuviešiem no Poznaņas universitātes, pajautāju kas ir lingvistikas mīts, kurš viņiem nepatīk visvairāk, abi atbildēja to pašu - viedoklis, ka standarta lietuviešu valoda ir vecākā dzīvā valoda pasaulē un tuvākā sanskrita radiniece... un uz atspēkojumiem cilvēki ar 9 klasu izglītību strīdoties pretī un sakot, ka zinātnieki neko nesaprot jeb ka apzināti slēpj patiesību... I know the feeling... nu un arī manu viedokli par to, ka "dialekts" nav zinātnisks, bet politisks jēdziens, lingvisti runājot par izloksnēm un variācijām, bet par dialektiem viņi neko nezinot...        Read 8 - Post   par mūsu civilizācijas galveno nelaimju cēloni    02:03am 11/07/2022   Culture of Honor        Read 1 - Post   par sabiedrība vs. indivīds    02:34am 01/07/2022   Nelielas pārdomas lasot Pinkeru un nedaudz vairāk iedziļinoties maltusiānismā un demogrāfisko pāreju teorijā:( ... tālāk ... )        Read 5 - Post   par cenzūru    07:59pm 22/05/2022   es vienmēr esmu bijis kaislīgākais jebkādas cenzūras pretinieks, uzskatot, ka var runāt un rakstīt absolūti jebko un modernajā sabiedrībā ir noziedzīgi aizliegumi, piemēram, demonstrēt kāškrustu vai padomju atribūtiku, runāt un rakstīt par sensitīvām tēmām kā dzimumu vai rasu atšķirības, par aizliegtām politiskām teorijām, un tamlīdzīgi... un es arī nekad īpaši neesmu kautrējies runāt un uzdot jautājumus..( ... tālāk ... )        Read 10 - Post   par emocijām    01:31am 18/05/2022   savulaik, kad studēju psiholoģiju, lekcijās parasti tika uzsvērta emocionālās inteliģences nozīme un tas, cik slikti ir apspiest emocijas, kaut arī tika uzskatīts, ka impulsu kontrole tomēr ir svarīga... no kāda intelektuālās attīstības deviāciju kursa atceros interesantu piemēru par to, ka cilvēki ar garīgām atpalicībām, kuri nav iemācījušies kontrolēt emocijas, bieži spēj iebāzt sev mutē dūri... cilvēki, kuri kontrolē emocijas, to nespēj, sejas muskulatūra ir pārlieku saspringta... tad nu lūk, šodien man rodas priekšstats, ka katrs otrais bez īpašām grūtībām spēj iebāzt mutē dūri... vēl vairāk, arvien biežāk uznāk vēlēšanās, kaut pasaulē emocijas tiktu aizliegtas ar likumu... un radīts serums, kurš izslēdz emocijas, līdzīgi, kā filmā Equilibrium... esmu pārliecināts, ka no tā pasaule kļūtu tikai labāka... pretējā gadījumā mēs drīz nonāksim pie nāvessoda par ticīgo/nebināro/diētisko/seksuālo/etnisko/kulturālo/politisko/jūneimit jūtu aizskaršanu...        Read 2 - Post   par labo un ļauno    01:51am 09/05/2022   interesanti, kad mūsu kultūrā parādās "labā" un "kreisā" ideja? un un kādēļ indoeiropiešiem "labais" ir "labs" un kreisais - kā sanāk...        Read 2 - Post   par kultūrām    03:04pm 04/05/2022   autobusā blakus sēž, pēc visa spriežot - vietējie, melnais, indiete un baltais.. melnais, šķiet, snepčatā bez austiņām skatās, pēc visa spriežot, komiskus reperus vai reperu parodētājus, indiete tiktokā indiešu kāzas un baltais tiktokā jēlus balto stendaperu tualetes jokus...        Read 2 - Post   par dienasgrāmatu    11:57am 28/04/2022   wtf, kāpēc Cibā ir cilvēki? es te savā nodabā rakstu priekš sevis savā dienasgrāmatā atziņas par dzīvi, svētā pārliecībā, ka esmu šeit viens pats, bet te pēkšņi saskrien pērtiķu bars un sāk apmētāt tevi ar saviem ekskrementiem... ļoti interesanta pieredze, sajūta kā aizbraucot uz lauku māju meža vidū un pussnaudā lasot Prustu dzirdēt, kā tualetē pēkšņi kāds nolaiž ūdeni.. un tad sākas kas līdzīgs, kā Labirintā ar Deividu Boviju... un vēl ko es nesaprotu - mēs dzīvojam 2022 gadā (heh, šogad paliek 20 gadi, kopš esmu Cibā, jopcik, cik es vecs), apkārt instagrami, tik-toki, telegrami, feisbūki un citi tviteri, bet te izrādās, ka Ciba nav pavisam izmirusi... un tad es pēkšņi nesaprotu, ko šeit dara ne-vegāni, ne-hipsteri, ne-veci-nūbi, ne-wannabe-mākslinieki, cilvēki ar televizoru galvā un naidu sirdīs... nu, šoks ir par to, ka šeit kāds ir un to, ka mani kāds lasa, ka no rīta pamostoties citā valstī un berzējot aizgulētās acis pirmoreiz pa ilgu laiku ieej epastā un tur tāds saturīgas informācijas birums... par reakciju tieši šoka nav, cilvēki ir nobijušies, visi gaida, ka tūlīt iebruks Putins un pats personīgi izvaros visas latvju daiļavas, bet vīrus sākumā nežēlīgi mocīs un beigās apšaus un apraks masu kapos... un pēc sātīgām pusdienām no mūsu zīdaiņu cepešiem, beidzot nospiedīs taču savu sarkano podziņu un aizvērsies priekškars... cilvēki ir nobijušies, cilvēki baidījās deviņdesmitajos, baidījās 2014.... BBC veselu filmu uztaisīja par to, ka Krievija jau nāk savākt Latgali... ģeopolitikā neviens neiedziļinās, žurnālisti ceļ reitingus, bet Aizsardzības Ministrija palielina savu budžetu pateicoties tam, ka cilvēki ir līdz nāvei pārbijušies... viss ir saprotams... un saprotams arī tas, ka galvenie karotāji vienmēr ir sievietes - es vispār esmu sastapis maz sieviešu, kuras uzskatītu, ka vardabība nav cool.. nu, t.i., varbūt vārdos kas tāds arī tiek postulēts, bet ik pa laikam kaut kas nesmuks pasprūk... ar vīriešiem sarežģītāk, viņiem taču vīrieša hormons kūsā, vīrietis ir aizsargs, drošības garants, vīrietim ir hormons un runga un ne vienmēr tas ir savienojams ar analīzes un sintēzes procesiem... it kā es saprotu reakciju, varbūt nedaudz mulsina tas, cik karsta tā ir no cibiņiem, dzīvoju pārliecībā, ka šeit palikuši tikai cilvēki, kuri domā paši, un vegāni un hipsteri, un citi dzīves pabērni, kuri ir šeit tāpēc, ka šeit ir vienkārši omulīgi... bet izrādās, ka nē... un jā, pēc šīm ziņām es beidzot sāku saprast kas notiek to sieviešu galvā, kuras glabājot savus dēlus saka runu par to, ka lepojas, ka izaudzināja īstu vīru, ka atbalstīja to, ka viņš iet karot par pareizām vērtībām, un ka atbalsta Putinu un žēl, ka nevar sadzemdēt vēl piecus, lai atdotu kara mašīnai... tur jau notiek tieši tas pats, kas pie mums, tikai no otras puses, ar citu bāzes informāciju... un jā, ja tomēr Putins iebrūk Latvijā, ļoti gribētu, čurājot sēdus baltā izflīzētā tualetē kaut kur ārzemēs, kur, kā dzimtenes nodevējs un gļēvulis būšu aizmucis, skatīties ziņās, kā šie komentētāji dodas karot, kā sūta savus dēlus nāvē... vai varbūt uz Ukrainu?        Read 14 - Post   par ieročiem    01:24pm 27/04/2022   tas bija deviņdesmito gadu pašā sākumā, man varēja būt kādi 7 - 9 gadi, attiecīgi, brālim bija par 4 gadiem mazāk... tas ir tas brīdis, līdz kuram visās bildēs es esmu ar šautenēm, pistolēm un rodas iespaids, ka manas vienīgās rotaļlietas bija tās, kuru mērķis bija izaudzināt no puikām nākamos tēvijas aizstāvjus un īstus vīriešus... es neatceros, ka es būtu vēlējies būt karavīrs, kad izaugšu - bija zināms tā brīža literatūras un masu mediju spiediens uz to, ka jāgrib būt par kosmonautu, tad kādu laiku es arī nedaudz pagribēju būt par kosmonautu, kaut gan mans īstais slēptais sapnis, protams, bija kļūt par buldozeristu... tas tādēļ, ka kāpurķēdes un ļoti jau nu liela tā mašīna.. ja es šajā maigajā vecumā būtu redzējis tanku, skaidrs, ka es gribētu būt tankists... manas attiecības ar ieročiem mainījās deviņdesmito gadu sākumā... katru gadu Sarkanās Armijas dienā bija pieņemts, ka puikām dāvina militāri orientētas dāvanas un skaidrs, ka šo dienu es vienmēr ļoti gaidīju... un tad, vienu gadu notika kaut kas, kam es joprojām neesmu saprastis iemeslu, taču kas pamainīja manu attieksmi uz visu dzīvi (nu, no otras puses, miris vēl neesmu, varbūt vēl kas mainās)... mamma pasauca mūs ar brāli un paskaidroja, ka ieroči ir slikti un to vienīgais uzdevums ir atņemt cilvēkiem dzīvību, un ka mēs varam turpināt spēlēties ar esošajām pistolēm, bet jaunas mums vairs dāvinātas netiks... tiešām nezinu, kas varēja būt iemesls, mamma nebūt nav pacifiste, un nekādu viņas īpašu attieksmi pret asinsizliešanām, ja nav iesaistīti bērni un dzīvnieki, es nekad neesmu uztvēris.. tēvs ir pacifists, bet tēvs bija projām kopš maniem 2 gadiem... gan jau tas bija drīzāk tādēļ, ka tobrīd dzīvojām ļoti nabadzīgi un tuvojoties svētkiem vecāki saprata, ka vienkārši nevar atļauties nopirkt mums rotaļlietas... Sarkanās Armijas dienu mēs pārstājām svinēt.. sākumā it kā bija žēl, bet jau pēc pāris dienām es jau biju ar visu galvu iekšā idejā, ka ieroči ir slikti... un vēlāk es arī atriebos pārstājot svinēt 8. martu, hi-hi... kopš tā laika man ir pretīgs jebkāds karš, es nicinu cilvēkus, kuru darbs saistīts ar ieroču nēsāšanu, es ar lielām aizdomām raugos uz draugiem un paziņām, kuri izvēlas doties armijā, jo viņi dodas mācīties slepkavot cilvēkus... un jau ar galīgu neizpratni pret tiem, kuri dodas piedalīties karadarbībā.. šaujamieroči mani uzrunā tikai antikvāri, bet pateicoties to estētiskām īpašībām... jā, man patīk naži un zobeni (Freid, kuš!), lai arī vienīgais zobena pielietojums, lielāko daļu vēstures, ir bijusi cilvēku slepkavošana, šodien to galvenais uzdevums ir karāšanās pie sienas... kas attiecas un šībrīža situāciju, es uzskatu, ka Ukrainas lielākais noziegums šajā visā pasākumā bija mobilizācija un iesaistīšanās karadarbībā... skaidrs, ka Krievijas dīvainais karš ir noziegums pret civilizāciju un to tiesās vēsture un starptautiskās tiesas... nav izslēgts, ka tā ir pašreizējās iekārtas gulbja dziesma, un ir jau romantiskais paņēmiens mirstot paņemt sev līdzi pēc iespējas vairāk dzīvību... kas notiktu, ja Ukraina nebūtu pretojusies? Krievija gan jau neokupētu veselu valsti, bet ja arī okupētu, kādu laiku ukraiņiem būtu jāpamaksā nodokļi citā kasē, kamēr Krievija labotu Ukrainas infrastruktūru, pa ceļam ukraiņiem būtu iespēja graut agresoru no iekšpuses... bet būtu saglabātas cilvēku dzīvības... nacionālisms ir aktuāls pēdējos 150 gadus, tā ir tikai un vienīgi ideoloģija, bet mirt ideoloģijas dēļ 21. gadsimtā.. nu, ļoti dīvaini un skumji... tādēļ es par Ukrainas un rietumvalstu lielāko noziegumu uzskatu kara turpināšanu... kā jau minēju, par Krieviju šajā gadījumā vispār nav ko runāt, tur viss ir ļoti skumji... kaut kurā brīdī tomēr jāsaņemas uzrakstīt manas domas par tekošo situāciju, kamēr viss ir svaigs, pēc gada es to visu aizmirsīšu, bet no sociālās dinamikas viedokļa man tas šķiet super svarīgi..        Read 18 - Post   par māju sajūtu    10:03pm 07/04/2022   interesanti, ka visu dzīvi manas mājas bija Rēzeknē, un lai kur es dzīvotu, vienmēr drausmīgi ilgojos pēc mājām Rēzeknē... mani nepieņēma ne Rīga, ne Bostona, nekad negāju uz dzīvesvietu kā mājām un pēc mājām mājām ļoti ilgojos... un pirmoreiz trīsdesmit gados man pēkšņi parādījās māju sajūta pilnīgi negaidītā vietā.. ka iekšā notiek kaut kas dīvains, pamanīju otrdien vakarā, bet tobrīd papriecājos par labsajūtas sajūtu un nobāzu apziņas kaktiņā.. vakar kikoja ar dubultu spēku... blisinājos, priecājos, bet gāju tālāk... un šodien es beidzot sapratu, kas tā par sajūtu - sajūta, ka esmu mājās... kopš svētdienas vakara esmu Slovēnijā foto meistardarbnīcās... dzīvotju 20 kilometros jeb pa kalnu serpentīniem pusstundas braucienā no vietas, kur notiek nodarbības... esmu atbraucis uz Slovēniju ar mašīnu un, kas nav mazsvarīgi, līdz vakardienai šeit bija arī sieva (vakar naktī aizvedu uz Zagrebu)... katru rītu braucu uz Stražu ar mašīnu pa nu jau ierasto ceļu... nu jau braucu apdzenot vietējos, kuri velkas pa serpentīniem (es neesmu pārgalvīgs braucējs, kam gan neticēs cilvēki, kas mani pazīst, bet tiešām neesmu), tas, ka braucu relatīvi ātri (atļautā ātruma robežās), nozīmē, ka uz konkrētā ceļa jūtos pārliecināts, zinu visus līkumus un ceļa īpatnības... no rīta uz Stražu, vakarā atpakaļ uz savu ciemu, pa dienu intensīvas foto nodarbības lieliskā kompānijā... un es sapratu, ka es šeit šajā situācijā jūtos kā mājās... ka es redzētu sevi dzīvojam šādu dzīvi šajā vietā... laikam jau vēsturiskā fotogrāfija ir lieta, kas man patiešām ir vismīļākā (kaut gan mājās to nemaz tik daudz nedaru), un kaut kā šī atmosfēra mani ļoti nomierina un piepilda... ļoti laba sajūta... dīvaina, bet laba... nākamnedēļ būšu mājās, varēs salīdzināt... un šo es te uzrakstīju tikai tāpēc, lai vēlāk varētu izlasīt un atcerēties... vispār, kaut kad jāapsēžas un jāuzraksta manas pārdomas par pašreizējiem ģeopolitiskajiem notikumiem... daudz zīmīgu lietu, kuras pēc gada - diviem noteikti aizmirsīsies, jāpiefiksē...        Read 1 - Post   par katāriem un vegāniem    10:41pm 23/02/2022   Es vienīgais saskatu paralēles starp katāriem un vegāniem? Nu, vai ne obligāti vegāniem, bet New Age liberālo doktrīnu. Hz, vai tai jau ir dots kāds nosaukums, jeb nosaukumu un definīciju tā iegūs tikai pēc kādiem gadiem.        Read 21 - Post   par vecām valodām    12:42pm 20/01/2022   interesanti, ka studiju laikā izvairījos pat no materiāliem angļu valodā un ja bija iespēja, meklēju krievu tulkojumus... nu, tolaik krievu valodu zināju daudz labāk par angļu... šobrīd laikam vienalga, varbūt pat angļu ir vieglāk.... kādā brīdī, šķiet, ka tas bija, kad rakstīju par Tallinas plānojumu, nebija materiālu citās, kā tikai igauņu valodā... pamežģīju acis un google translate, bet galā tiku pārsteidzoši labi, iemanoties pat diezgan veikli sameklēt vajadzīgo info igauņu valodā un ātri atrast vajadzīgo... pēc tam bija jāstrādā ar poļu un lietuviešu tekstiem un ja poļu pamatzināšanas man ir, ar leišu mēli bija smagāk, bet arī nekā traģiska... tagad rakstu par latviešu mitoloģiju un vairums tekstu ir viduslejasvācu un latīņu valodās... un ja teksts ir viduslaiku franču vai vecajā viduslejasvācu, tad meklēju vai nav izdots vēlāk jaunajā viduslejasvācu vai vēl labāk - vidusvācu, bet ideālā gadījumā - latīņu valodā... pēkšņi izrādījās, ka strādāt ar latīņu tekstiem ir pārsteidzoši viegli, kaut gan savulaik, kad centos mācīties, netiku tālāk par kaut kādām standartfrāzēm un sākot zubrīties locījumus, beidzu zubrīties valodu... secinājums - strādāt ar valodām, kuras ne pārāk zināmas, ir relatīvi viegli (es šeit nedomāju kaut kādas Āzijas vai Āfrikas tautu valodas, protams, piemēram, pie grieķu tekstiem es arī iestrēgstu, bet vairāk tāpēc, ka es joprojām neesmu normāli apguvis grieķu burtu lasīšanu, kas it kā ir vienkārša, bet kamēr datorā, kad tas ir paplūdis burts grāmatā, tā ir nelaime).. bet, vispār, šodien strādāt ar tekstiem ir ērti, ļoti daudz ko var atrast internetos digitalizētu un ne tikai kaut ko super populāru, kā Minsters vai Olavs Magnuss, bet pat visādus relatīvi lokāla mēroga autorus kā Kelhs, Vilkens, Peucers vai Einhorns... nu un Google Translate beidzot ir diezgan gudrs, ar latīņu valodu galā tiek relatīvi labi, ar vācu dialektiem ne tik, bet daudz labāk, kā varētu gaidīt... atceros, kad mēs kaut kādā 2005. gadā ar kursabiedriem netikām galā ar neirofizioloģijas tekstiem un aizinājām palīgā Google Translate... pēc kārtīgas izsmiešanās apbruņojāmies ar kaut kādu anatomijas vārdnīcu un turpinājām vien burtot angļu valodā... un šo te es tagad rakstu vienkārši tāpēc, ka slinkums konspektēt grāmatu par Kārļa Lielā burvju apkarošanas kampaņu :D        Post   par revolūciju un kontrrevolūciju    12:30pm 19/01/2022   interesanti, ka daudzi tie, kas savulaik gāja uz barikādēm, šodien ir dusmīgi antivakseri... turpina cīnīties par savām brīvībām... vai arī vienkārši turpina cīnīties...        Read 7 - Post   par mūsu nākotni    06:34pm 25/06/2021   Patīk šodienas 6 - 10 gadīgu bērnu (pārsvarā - meiteņu) eksistenciālisms. Pēdējā laikā jahtas braucienos diezgan interesanti par ko runā bērni, kad pieaugušie neklausās (vai vismaz viņi domā, ka neklausās). Nupat meitenes diskutēja par to, kā būtu, ja tagad visi pieaugušie nomirtu? Kā nokļūtu krastā, kas būtu, ja ilgstoši būtu jāpaliek dzīvot uz jahtas. Bet vakar bija vēl foršāk - citi bērni sprieda, ka ja tagad pieaugušie nomirtu un bērni paliktu vieni paši ezera vidū, lai izdzīvotu, nāktos sacept un apēst pieaugušos. Un no matiem sapīt paklājus un plediņus. Un tā kā matu plediņiem var nepietikt, nāksies griezt arī pašiem sev matus un tad bija diskusija kā metīs lozes, kuram pirmajam būs jāgriež mati… Nākotne ir drošās rokās, šie izdzīvos!        Read 2 - Post   par selektīvo atmiņu    02:35am 23/06/2021   šodien apglabājām vecmammu... nu, tas ir, man viņa bija pa-vecmamma - patēva māte... bērnība pa daļai pagāja pie viņas laukos un pēc tam es viņu redzēju tikai pāris reizes... neko tuvi mēs nebijām... bērēs cilvēki stāstīja savas atmiņas par viņu un es sapratu, ka man īpašu atmiņu saistībā ar vecmammu nav... bet jo vairāk interesanti ir tas, ka daudziem, ieskaitot cilvēkus, kuri ienākuši ģimenē krietni vēlāk, esot priekšstats, ka starp mums bija konflikts... un tie, kas ģimenē ir kopš manas bērnības, ar mani šajās dienās nereti uzsāka sarunu apmēram "es zinu, ka starp jums viss bija slikti, bet..." un pat mana sieva uzskata, ka mēs esam naidā... un es patiešām nevaru atcerēties par ko varētu būt bijis konflikts... mana vecmamma ļoti nemīlēja pa-vecmammu (vismaz no viņas teiktā var rasties tādi secinājumi), viņa arī stāsta par to, ka pēdējā mani esot situsi, bet es neko tādu neatceros un vecmamma jau arī nevarētu to zināt - neko daudz viņas netikās... gan jau visi zina kaut ko, ko nezinu es... patiesībā - man šis cilvēks bija pilnīgi vienaldzīgs tāpat kā, es pieļauju, es viņai... cenšoties atcerēties jebko tagad atcerējos vienu epizodi no bērnības - kāds no bērniem (mēs bijām kādi 4 vai 5 uz to brīdi) bija kaut ko nogrēkojies un neviens neatzinās, pa-vecmamma visus nostādīja rindā un lūdza izbāzt mēli, sak, kuram uz mēles krustiņš, tas arī melo... krustiņš izrādījās uz mēles man un es nebiju vainīgais, bet saņēmu sodu un guvu dzīves mācību - dzīve ir nežēlīga, ne vienmēr mēs tiekam sodīti par saviem noziegumiem, dažreiz ir svarīgi uzņemties grēkāža lomu... toreiz man tas smieklīgi nelikās... un viss, vairāk neko īpaši neatceros.. atceros, ka vienreiz biju pie viņas labu laiku pēc insulta, viņa mani nepazina, bet smaidīja... man patika, ka viņa smaida, likās sirsnīgi, kaut arī apzinājos, ka viņai nav ne mazākās nojausmas, kas es tāds un ko šeit meklēju... bet man joprojām interesanti, kāpēc visi ir pārliecināti par starp mums pastāvošu konfliktu, acīmredzot, bērnībā kaut kas ir noticis, gribu zināt kas... jo savā apzinātajā vecumā es neatceros, ka turētu uz viņu ļaunu prātu... man viņa bija gluži vienkārši vienaldzīga...        Post   par kaut ko, neko    01:52pm 06/04/2021   kaut ko gribēju ierakstīt, aizmirsu ko, tad nu neko        Post   par faktoriem un drošību    01:42pm 31/03/2021   pagājušajā nedēļā kāds piekļuva mana FB profilam un salika reklāmas kaut kādām taizemiešu lapām, paroli nomainīju, bet ka maksāju par reklāmām nepamanīju... pamanīju tikai, kad PayPal man dienas laikā divas reizes novilka naudu sazin par ko.. paziņoju FB, palūdzu atgriezt naudu un gulēju tālāk mierīgi... nākamajā dienā bijām aizbraukuši uz Lubānu skatīties atlidojušos putniņus, papriecājāmies par sešiem jūras ērgļiem, kuri bariņā rīkoja kāzu dejas, par miljons ziemeļu gulbju trompešu koncertu... paralēli pastāvīgi vibrinājās pulkstenis dodot ziņu, ka kaut kur internetos kaut kas notiek, bet tam īpaši uzmanību nepievērsu, būt tur un tad bija interesantāk, kā sekot līdzi virtuālās pasaules kaislībām... un kad jau sataisījāmies braukt projām, nolēmu uzmest aci, kāpēc pa stundu sakrājušies padsmit epasti... izrādījās, ka FB ir uzlauzts, epasts nomainīts, izdzēsta visa privātā informācija un pēdējā mēneša ieraksti... nu.. neko darīt... toties tagad man arī FB ir divfaktoru autentifikācija... kaitinoši, protams, bet neko darīt... nu jā.. un uzlauza FB uzlaužot vecu sveiks.lv epastu, kur parole bija 110783 un kurš bija piesaistīts FB... epastu es jau sen nelietoju un par tā drošību nekad nebiju iedomājies, ka tai ir jābūt... tā lūk... caurumi jāpieskata... un klab.lv man parole kopš projekta "gribu būt Lords" pirms gadiem padsmit, ir parole, interesanti, ko var uzlauzt piekļūstot manam cibas kontam :D        Read 4 - Post   par viltīgajiem paklājiem    12:18am 15/03/2021   dīvāns krievu valodā ir диван un poļu valodā dyvan ir paklājs, kas angļu valodā ir carpet, bet la carpeta spāņu valodā ir mape... un kā ar to vispār dzīvot?        Read 2 - Post

lord Friends Info Calendar Lord     skip     Backward