atmiņas par domām

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
11:32 am: vakar pabeidzu grámatu kas vēlāk izrādīsies viena no svarígákajám manā dzívé izlasítajám grámatám



post-feminisms, saukts arí "lonely girl phenomenology" vai sad girl club: ideoloģija ar kuru es identificējos vismaz par 50%, un tas ir ļoti daudz

pārējos 50% veido ar dzimti, dzimumattiecībām un sabiedrību nesaistīti garīgie meklējumi, kuru dēļ es esmu laimīgāka par grāmatā aprakstītajiem cilvēkiem

Comments

[User Picture]
From:[info]maigs
Date:July 10th, 2015 - 04:31 pm
(Link)
Piesakos uz aizņemšanos! Septembrī :)
[User Picture]
From:[info]teja
Date:July 11th, 2015 - 12:34 pm
(Link)
man liekas ka tu šai grāmatai vēl esi par jaunu:))
[User Picture]
From:[info]maigs
Date:July 11th, 2015 - 12:54 pm
(Link)
Check! Pēc 5iem gadiem parīzē!
[User Picture]
From:[info]teja
Date:July 12th, 2015 - 03:29 pm
(Link)
:*
[User Picture]
From:[info]miligrami
Date:July 10th, 2015 - 10:16 pm
(Link)
kas, tavuprāt, ir postfeminisms? tb kas ir tas lonely girl phenomenology? es biju domājusi, ka postfeminisms ir kerija bredšova un tml.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:July 11th, 2015 - 12:51 am
(Link)
es nemācēšu definēt jo man nav pietiekamu teorētisku zināšanu, tikai spēcīga sajūta

“Why is female vulnerability still only acceptable when it’s neuroticized and personal; when it feeds back on itself? Why do people still not get it when we handle vulnerability like philosophy, at some remove?” (no grāmatas)

Powered by Sviesta Ciba