|
apriils 13., 2019
 | 00:33
apmēram pirms gada (+/- padsmit stundas) mani savāca ments un izsauca pakistāniešu taksi. man joprojām liekas, ka tas bija neizdevīgi. tad es nedēļu gaidīju, ka viss izvērtīsies labi un es tikšu prom. tiku prom un iekļuvu caurumā.
šodien es nezinu, visa darbadiena tādā caurumā. ir tāda lieta kā bailes no atbildības? vai besī, ka cilvēki pēc acīm ķipa pasaka, ka manī ir griba/vēlēšanās vai ka man kaut kas sanāk. nu nesanāk, manās acīs un balsī ir tuk-šums. tuk tuk. kā daudziņš gar krēslu, imitējot dzeni.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
