|
Janvāris 20., 2024
17:21
Pēdējā laikā man sāk rasties kaut kādas neviennozīmīgas emocijas par "neatkarīgās mūzikas" pulciņu, kurā mēs visi esam. Es nez, varbūt tā ir vnk pusmūža krīze. Bijām pie Lomika rakstīt dēmuci un es aptvēru, ka pirmo reizi Hodilā biju pirms 22 gadiem. Tas nozīmē, ka aktīvi praktizēju kādus 23 vai 24 gadus. Šo gadu laikā viskautkas ir noticis, bet tādās lielās (praktiskās) šaibās vispār nekas nav mainījies. Es domāju no tādas šķautnes, ka neviena no grupām, joprojām nav uz leibla, kas piem. apmaksātu ierakstu vai organizētu tūres vai reklamētu un distribūtētu ierakstus. Es te nerunāju par Metalikas iesildīšanu un Dāvja bildi uz Guitar World vāka, bet par tādām beisik praktiskām lietām un līmeņiem. Man vienmēr, vienmēr ir ļoti patikusi doma "ai pohuj, izdarīšu pats". Bet tā skumjā lieta ir tāda, ka tas var būt arī nenormāli nogurdinoši un vientulīgi un ar ļoti ļoti lielu neveiksmes potenciālu. Īpaši kad tu nonāc vecumā, kurā sāk rasties bērni un tavas darbības aktīvi sāk ietekmēt cilvēkus tev apkārt, tu, protams, sāc palikt domīgs...
Ar Tesu esam bijuši viskautkur. Esam spēlējuši 3 cilvēkiem un esam spēlējuši 3000 cilvēkiem, esam spēlējuši Parīzēs, Berlīnēs un Romās (nu labi, neesam spēlējuši Romā, bet Breščā, bet ideju saprotat), esam spēlējuši ar mazām grupām un esam spēlējuši ar milzīgām grupām, esam spēlējuši kooperatīvajā garāžā Baltkrievijā ziemā, kur mikrofona statīvs ir džeks, kurš tur miķi rokā un milzīgā brīvdabas estrādē Šveices kalnos ar peldbaseinu blakus un restorānu tikai māksliniekiem. Esam spēlējuši ar ļoti sūdīgām grupām, kas ir uz milzīgiem leibliem un ģeniālām one of a kind grupām, kuras nekad neviens neuzzinās (Revok - visi klausieties Revok) Es neatceros nevienu (NEVIENU) reizi savā dzīvē, kad pēc koncerta klausītāji būtu rēni izklīduši pat neaplaudējot, jo pohuj vai teikuši negatīvus komentārus, īpaši tas attiecas uz končiem ārzemēs - ir pilnīgi acīmredzami skaidrs, ka cilvēkiem patika tas ko viņi dzirdēja pat ja viņiem nebija ne jausmas kas mēs tādi esam, pat faking Āfrikā.
Un yet - mēs joprojām stiepjam savus aparātus uz savu fakino 3o stāvu 4os naktī vieni paši, joprojām ierakstus apmaksājam paši, joprojām tūres organizējam paši plus tagad vēl nāk visa tā straumēšanas servisu jebļa ar klausījumu medīšanu un visādām smalkām zinātnēm, kā to darīt veiksmīgāk, principā padarot mūziķi par marketinga speciālistu un šo avantūru par pilna laika darbu bez jebkādām garantijām uz atpelnīšanos (ja runājam par garantijām, tad drīzāk tur ir garantija, ka nē nekā jā). Mums pat bija leibls (nu tipa ir joprojām, laikam), bet JOPROJĀM savus ierakstus apmaksājam paši un tūres organizējam paši.
Tesu es izmantoju, kā savai dzīvei tuvāko piemēru, bet Rīgā ir vairākas grupas, kuras, manuprāt ir vērts zināt ikvienam pasaules iedzīvotājam un šī zināšana padarītu viņu dzīves objektīvi labākas.
Viskautkādas vietējās grupas ir spēlējušas viskautkur, visādos šovkeisos un amerikās un kur tik vēl ne. Pie mums ir spēlējušas milzīgas pasaules grupas un mūsu grupas ir tās iesildījušas un mūsu grupas ir dabūjušas daudz labu vārdu no milzīgajām grupām. Gan jau kādam ir bijis arī kaut kāds piedāvājums no kāda leibla (es to tikko izdomāju, bet es nebrīnītos). Ir tādi, kuri tiešām menedžē visu to instagram, tiktok un straumēšanas servisu marketingu un pat dara to labi. Mums ir labas ierakstu studijas, pasaules līmeņa skaņu inženieri, labi koncertu orgi. Visādi apstākļi liecina, ka gan saturs, gan infrastruktūras lietas ir objektīvi labas. Mums pat ir bijuši leibli ar mērķi uz ārzemēm.
yet - nothing
Igaunijā un Lietuvā ir tas pats. Nav nevienas leišu vai igauņu grupas, kura būtu nokļuvusi tajā pusē. Pat nevajag skatīties uz pagrīdi, varam skatīties arī uz mainstrīmu - Prāta Vētra mēģināja, Instrumenti mēģināja un viņiem ir tīms un cilvēki, kas dara lietas viņu vietā, tie ir faking uzņēmumi. Labākais ko PV un Instrumenti dabūja bija karjera bijušajās Padomju savienības teritorijās. Ak jā, PV spēlēja koncertu Glastonberijā uz kaut kādas mazās skatuvītes un auditorija bija vietējie latvieši (es pārspīlēju, protams).
Pēc Neurosis tūres vairāki cilvēki mums teica, ka mums ir jāraido šis vilnis, šī esot mūsu lielā iespēja un ko tik vēl ne. Diemžēl neviens neiedeva detalizētu plānu par to, kas tieši mums ar to būtu jādara, jāraksta Roadrunner Records epasts ka bijām tūrē ar Neurosis, dodiet mums naudu? Esam spēlējuši ar vairākām lielām amīšu grupām, kam ir reālas ietekmes procesos (tie paši Neurosis vai Storm of Light utt) un esam ar viņiem tusējuši un viņi ir tiešos tekstos teikuši - mums patīk jūsu grupa, mēs gribam ar jums spēlēt vēl. Kad tu pēc dažiem mēnešiem viņiem uzraksti - klusums. Runājām ar Stīvu, ka moš Neurots mūs varētu izdot amerikā, viņš neteica nē. Uzrakstam - klusums. Šie nav vienīgie gadījumi ar identisku iznākumu.
Kaut kā sāk rasties sajūta, ka pasaulei vienkārši vispār necik neinteresē kas notiek šī reģiona mūzikā. Nēnu it kā interesē, bet neinteresē tādā līmenī lai tajā ieguldītos enerģiski un finansiāli. Jā, es apzināti nepieminu Sky Forger, jo kopējā kontekstā es nesaprotu kā tas varēja notikt, bet redz ka notika. Nu kruti, bet neticami netipiski.
Šis nav čīkstēšanas ieraksts, šis ieraksts ir WTF?!?! ieraksts.
Es neko nepieprasu un neuzskatu, ka esmu pelnījis kaut kādu īpašu attieksmi, es arī neuzskatu sevi par ļoti talantīgu mākslinieku. Man vienkārši ļoti ļoti patīk to darīt un es esmu ļoti laimīgs, ka dzīve man ir sagādājusi iespēju ar to nodarboties tādā līmenī kādā es to daru. Tas, kas mani padara domīgu ir sajūta, ka tam ceļam ir gals, tas gals ir siena, es beidzot to redzu un kādu brīdi jau mēģinu ieiet tajā sienā līdzīgi kā datorspēlē, kad tikko esi sācis un vēl nesaproti kura poga ir uz priekšu, kura pa labi utt. es jūtos no tā noguris.
Un tā drusciņ atzūmojot - to labo grupu pasaulē jau īstenībā nav nemaz tik daudz. Man liekas pie mums proporcionāli uz iedzīvotāju skaitu viņas ir superdaudz.
Nē ir Maarja Nut Igaunijā
|
Comments:
piekrītu, ir daudzas grupas, kuras nav nearko sliktākas par to līdziniekiem Rietumos, yet - nothing. tomēr, lai vispār no malas runātu par šīm grupām, viņām ir izdevies pabeigt ierakstus, noorganizēt tūres, saglabāt kaut kādu vismaz pamatsastāvu. lai tas notiktu, patiesībā vajadzīgas baigi daudzas komponentes - gan kaut kādi muzikālie talanti, kas labi savienojas kopā, normālas attiecības grupā, regulāri mēģinājumi, mēģu vieta, instrumenti, normāla veselība, tehnika, laiks un nauda. vai arī var būt, ka kādam no grupas ir vairāk tehnikas vai naudas, tad kaut kas tiek nosponsorēts citiem, bet kopumā diezgan daudz ieguldījumu. un par to atpakaļ var dabūt diezgan maz, jo tā straumēšana ir vienkārši scam, savukārt uz albumu pirkšanu cilvēki šķiet kļuvuši diezgan kūtri. beigu beigās šī neatkarīgā skatuve ir kā dārgs hobijs, ko kāds varbūt novērtē while it lasts, bet tikpat ātri kāds projekts arī varētu tikt aizmirsts kopējā informācijas okeānā. kaut vai priekš vienīšu industriālo projektu koncertiem - ir forši kaut ko spēlēt vai noizot, bet tas apstājas brīdī, kad netiek apmaksāts pat taksis, lai aizbrauktu mājās / aizvestu tehniku. materiālā pasaule ir baigi skarba, jā.
tā ir. es vispār domāju arī par tiem apstākļiem, kurus tu uzskaitīji - tā totāli ir un vēl vairāk. droši vien tā rietumu neinterese arī ir kaut kādu komponenšu kopums. tesā esam tikuši tik tālu, ka tas no dārga hobija ir kļuvis par bezmaksas (no privātajām kabatām) hobiju, būtu forši, ja tas nebūtu tikai hobijs
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/169390/35096) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zeme |
|---|
| Date: | 21. Janvāris 2024 - 06:27 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nosauc, iesaki divas grupas, pēdējo desmit gadu laikā, kuras būtu/ir vērts paklausīties. Pēdējā kura tiešām patika un bij kruta bij Kievas Annočka. Neko citu man interesantu pēdēja laikā neesmu dzirdējis, jāsāka neesmu ar īpaši sekojis līdzi.
Adrians Grīns
Bēdu Brāļi
Aston Kais
Židrūna pēdējais ir ļoti kruts
Les Attitudes Spectrales pēdējais ir labs
Manliekas Nikto arī ierakstās pēdējos 10 gados
stabs
(nu un kārļa balāžu grupa grab, ja)
tas gan
(nu, tipa ir, bet reāli nav)
Nepiekrītu par pēdējo rindkopu - man liekas, ka tā drīzāk ir ilūzija.
Par pārējo - nekad neesmu bijis situācijā, kad varētu rasties tādas pārdomas, bet manuprāt, varēt neuztvert to kā darbu beigu beigās ir liels bonuss un, piemēram, tesas gadījumā - arī veiksmes atslēga.
Nu iekšēji regulēt kā mēs ko uztveram ir veiksmes atslēga vispār. Es nedomāju, ka tesai jākļūst par darbu, man liekas mēs nespējam ne fiziski, ne garīgi to darīt tādā apjomā lai varētu sevi uzturēt tikai ar to, bet sajūta, ka aiz tevis stāv kautkāds establishments, kas tevi pieskata būtu forši.
Varbūt, bet man īsti nav nojausma, kas tas varētu būt mūsdienās - laiki, kad ir leibli, kas var pieskatīt ne milzu grupas, sevi nodrošinot no kompaktdisku pārdošanas, ir pagājuši. Droši vien kaut kāds hibrīds starp tūru organizatoru un ierakstu izdevēju, bet to sakarīgu atrast varetu būt īpaši sarežģīti. Tieši nesen Miks kko stāstīja par viena mākslinieka ārzemju "pārstāvjiem" - izklausījās pēc kaut kādas antiorganizācijas :)
Nēnu tā kopējā situācija ir visai debīla, jā
Tagad rekorddīlus apsver, skatoties no tā cik daudz followeru tev ir instagramā un tiktokā |
|
|
