Obser Ver -

Izbraukājām Vāczemi. Berlīne, Švarcvalde, Prāga un tad ar nakšņošanu Polijas dienvidu galā mājup.

Tātad, no Rīgas līdz Berlīnei tiešām vienā dienā var aizripināt, ja sākam 6.00, un tad čakli čakli. Zafira 1.8 ar 160K noskrējienu un 5 pasažieriem (3 īsie) nav gluži bāņu pavēlnieks, bet ar 110-120 var diezgan labi un tālu tikt. Vecā mīkla Lomža vs. Balistoka palika neatrisināta. Iespējams, ka šobrīd pareizāk ir Lomža, jo tur gandrīz nav remontu (a balistoka - varšava lielā daļā ir viens būvlaukums), bet pēc gadiem 2-3 no Balistokas līdz Varšavai varēs ļoti jau nu ērti aiztikt. Un jā, vecums dara savu, pēc savām 6h pie stūres sāk vilkt kāju, tā, ka nekur dēties.

Ceļojuma suksess sanāk nejauši. Aizbruc tu uz Vāczemes dienvidu galu, palūkot kalnus un tā, a trāpi pilsētiņas vainfestā. Tā, ka no naktsmītnes ašā solī aizčāpot. A tur pūtēju orķestri, un trinkhalles, kurās pa 2-3 naudiņām glāzēs lej vietējos zektus, sekko un arī visu pārējo.

Un tad atpakaļceļā ripinam no Prāgas uz nejauši iebukingoto naktstmītni Polijas nomalē. Vieta saucas: Szczawno-Zdrój (ej nu sazin, kā izrunāt, patiesībā, jau tā ir Salzbrunn). Tur ir pagrūti aizkļūt, vismaz no Prāgas puses mums bija pagrūti. Pa ceļam likās, nakšņosim gaterī, vai fermas augšstāvā. Tak tur viss mieralaiku spožums gandrīz neskarts saglabājies. Viesu nams 4 stāvu villā, un 5 vietīgais numurs izveidots mansardā, uz saviem kvadrātiem 80, ar klubkrēslu labierīcību telpā. Un brokstīs bez visa pārējā auksto uzkodu galdiņš… Ja kas, izskatījās, ka šobrīd Polijā varētu būt lētāk viskautkas, nekā šeit.

Ā, pie mums te arī ir karsti, tā rādās.