ne jausmas

(Reply to this) (Thread)

bet tomēr mēs katru rītu ceļamies, ēdam, pelnam naudu, ēdam, diršam, dzeram, daram kaut kādu mēslu, ejam gulēt. cik ilgi to var izturēt? un te visi savās zematslēgās raksta, cik viņiem sūdīgi. ok, varbūt mans gadījums mani kretinē vairāk, jo man visu laiku ir fiziski slikti. bet es nesaprotu, kāpēc to visu nevar izbeigt. nu kur ir tas stulbais izdzīvošanas mehānisms? kāpēc par to var rakstīt tikai zem atslēgas, ja tas tāpat visiem ir skaidrs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu man bieži daudz kas liekas bezjēdzīgs. Bet tad reizēm atklājas visādas neparastas lietas. Pasaules izzināšana ir interesanta, ja vien neuznāk besis un nav fiziski slikti. Bet nu es principā neko nerakstu zem atslēgas, jo mans žurnāls bija iecerēts kā traļivaļi karnevāls. Tas gan pamazām slīd nost no sliedēm, tāpēc drīzumā varbūt dzēsīšu un vismaz viens te neko nerakstīs par depri.

(Reply to this) (Parent)

Rakstu jau bez atslēgas, ko tur slēpt, ka viss riebjas. Bet sevis piebeigšana tomēr šķiet tāds galējais variants, ko vienmēr var paspēt, tāpec tas kkur prātā stāv kā rezerves plāns. Kamēr ir kāda ideja, kā vismaz savu ikdienu padarīt sev tīkamāku, darīt mēslu, bet vismaz tādu, kas pašam patīk, kamēr ir tas mērķis kārtējais, tikmēr kko mēģina. Ja nesanāks, tad domās.

(Reply to this) (Parent)

jo ciešanas izdaiļo dvēseli? jāmirst daiļam?