Kā cilvēks, kura vecāki bija ar psiholoģiskām problēmām, viens neiorotiski depresīvs bipolārs, otrs 'stunted' apātisks, ultraintraverts, abiem smagam, nelaimīga bērnība, pašnāvības un alkoholismi fonā, jā.
Nevaru iedomāties sevi kā labu tēvu, lai gan vispār dzīvē itkā esmu "labs". Varbūt tā ciešanu bagāža pat padara labāku. Cilvēki, kas nekad necieš, ir "sliktāki". Bet es spekulēju. Droši vien ir dažādi.

:(

Bet tas, ko tu dari ir svētīgi. Es jūtu tevī to "divine grace" kaut kādu. Vismaz no tā kā tu raksti. Tu esi nepilnīga, grēcīga un visu laiku pieļauj kļūdas, bet esi ļoti self-conscious par par to. Varu derēt daudz iekšējo sarunu un negulētu nakšu dēļ tā. Man liekas tā ir tāda sava veida šķīstītava, ja tu jau dzīves laikā apzinies cik sūdīgs esi, kaut arī nespēj tikt galā ar savām problēmām, bet vismaz zini, ka tās ir un neizgāz dusmas uz citiem, kas pie tā nav vainīgi. Dievs, palīdzi mums, nešķīstajiem.
(esmu iedzēris)

Es domaaju, ka tu buutu izcils teevs, jo atstaaj iespaidu, kaa atbildiigs cilveeks ar plashu sirdi (under all the banter and sarcasms and things), kursh ir arii fun un interesants, tie man shkjiet svariigaakie elementi.

I mean, that is what I mean precisely.. varbuut ka tu, un arii es, sev skjietu, ka vareetu buut daudz optimaalaaks cilveeks, ja man nebuutu visaadi slikti psihologjiski shabloni izstraadaajushies, no konstantajiem uzbrukumiem beerniibaa. Tad es nebuutu tik kautriiga, depresiiva, pesimistiska un bailiiga. Ja es tajaa vietaa justos droshi pasaulee un mana pashapzinja nebuutu tik zema, tad es domaaju, es daudz vairaak buutu uzstaajusi par visaadaam forshaam lietaam dziivee, kuras man buutiibaa nevajag, as I am content now, bet man buutu shkjitushas vairaak iespeejamas.

So es domaaju, ja beerns izaug videe, kur vecaaki vinju un pasauli nepadara par stresainu, bailiigu, dusmiigu, nepatiikamu, tad vinji daudz vieglaak (un aatraak) speej atrast savu potenciaalu, kas ir katraa cilveekaa. Bez gadiem njemshanaas ap savu iedragaato psihi.. lai tikai beigaas saprastu, ka hmm, es nemaz neesmu tik debiila un stulba, kaa man mamma lika domaat, un pasaule nav tikai bailiiga un shausmiiga, bet arii kraashnja un dodosha.