27 May 2016 @ 04:27 pm
 
visu laiku kaut kaada transformaacija, visu laiku taa ciinja starp ieieshanu visu ieprieksheejo cilveeku sliedees un buut pilniigi parastam, un starp nelieliem uzlabojumiem un dziljaaku sapratni un varbuut pat riiciibu. visu laiku gribas nolikt domas pie malas un vienkaarshi izdziivot atlikusho laiku inertaa ruugtumaa. bet arii negribas buut taadam nelabajam, iestreegushajam, gribas saapiigi atveert plakstus un tomeer skatiities, taisiit sev kaut kaadu reckoning un metamorphosis, transformeeties un turpinaaties, atdzimt. ieelpa un izelpa un abas totaali iistas. apaatija un iedvesma, abas totaali iistas. spiits un padeviiba, un totaali iisti, niist un iemiileeties pamiishus.

tipisks maija vakars, silts, pa logu iekshaa lido mazas baltas puukas, daba ir saldi saalja un sausa, mana eksistence ir veela, viena un varena, nav nekaa vairs kas vareetu manii aizkjerties, uz visu atbilde buutu - jaa bet taa ir tikai kaarteejaa ieelpa kam seko izelpa

vakar naktii ejot guleet man bija druumuma kulminaacija, kaadu laiku guleeju bezceriigi gultaa liidz nemanot aizmigu. uzreiz saaku sapnjot vistumshaako sapni peec kura pamostoties gribas kaut ko pieluugt un izlugties tuukstots piedoshanas. redzeeju kaut kaadu raganu kas pilseetas malaa mezhaa kreeslaa bez gaismas saaka piesaukt mirushos un viss saaka pildiities ar melnu tumsu un mirusho izgjindushaam sejaam, gari ar tukshaam, naaves sejaam sniedzaas no vinjpasaules cauri melnajai tumsai it kaa nomainot manu dziivo vaajo realitaati pret sho mirusho melno tumsu, kas peekshnji izraadiijaas iistaaka. uzmodos, iesleedzu ziemassveetku gaisminjas kas ap graamatplauktu
 
 
simfonija: madonna - the power of good-bye
 
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis on May 27th, 2016 - 09:10 pm
kāpēc lai nemitīgas transformācijas vietā nebūtu viens fiksēts punkts? viens jā, vai viens nē, vakar, šodien un rīt, tas pats.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on May 28th, 2016 - 12:55 am
because it's not my experience. kaa buutu ja buutu. bet nav. lai ir, tad es priecaashos. bet kaut kas shajaa visaa nav fikseets, vai nu objekts vai objekta fons, un nevar izveeleeties buut tikai objekts vai fons. vai nu objekts vai fons visu laiku mainaas. taapeec apzinja ir saraustiita starp fikseeto un nefikseeto. aizmirst fikseeto atceraas fikseeto, ieklemmeejas nefikseetajaa, izniicina nefikseeto. liidz ko nostabilizeejas objekts, fons jau ir mainiijies un objekts ir kriizee, un taa 4ever.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on May 28th, 2016 - 10:06 am
apziņas-centrisms, līdzīgi antropocentrismam, jā, apziņa tā funkcionē, bet tas nozīmē padoties apziņas valstībai un algoritmam. ārpusapziņas, ārējā pieredze taču pamudina fiksēties, izvēlēties, ārējais ierāda apziņas robežas, bet tas notiek tad, kad apziņa atduras pret kaut ko, ko nevar ietērpt mūžīgi random flux mainīgajās apziņas bārbijdrēbēs, apziņa visur uztērpj savu objekts-fons struktūru, taču ir pietiekami daudz instanču, kuras pretojas šim algoritmam, piemēram, tā pati intersubjektivitāte, varbūt kontrintuitīvi, bet es jūtu, ka man pat apziņā, atmiņās un refleksijā otrs pretojas šai struktūrai, tas ir kā nest sevī, savā apziņā kaut ko svešu un nepieradināmu. bet "otrs" ir tikai viena, uzkrītoša apziņas bloķēšanās, uzkāršanās un pretestības pieredze. sākumā apziņa uzkaras, jo tās vidū izlaužas kaut kas svešs, pēc tam apziņa dod vietu, nojaucot objektu un fonu, kurā otram saki "come as you are". tai nav obligāti jābūt pasīvai pieredzei. kad otrs apziņas vidū izlaužas savā neobjektiskumā, tieši tad prasās pēc totāla engagement un mobilizācijas.

tu "fiksāciju" identificē ar objekts/fons struktūru (ar objektu, kam kkas paliek fonā), bet tas nav obligāti.
(Reply) (Parent) (Link)