Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šis ir tieši tāds vakars, kad līdz tumsiņai sētā jālec gumijas, jāmācās braukt ar skrituļdēli, ar siekalām jāberž nost smiltis no nobrāztām plaukstām un jāsaplēš jaka, rāpjoties uz šķūnīša jumta.
Nevajadzēja tik ļoti gribēt izaugt.
  • ĀĀĀĀĀ, cik precīzi. Bet es sēžu pie darbiem un man ir drausmīgi melns garīgais, jo kaut kur sirds dziļumos es nojautu, ka tas ir pilnīgi nepareizi, ka vajag... vajag visu to tevis minēto vai vismaz uz to pusi. Bet, tā kā tas nav iespējams, tad vismaz sētā, tādā parastā Pārdaugavas koka māju daudzdzīvokļu pagalmā cept gaļu, dzert vīnu (alu?) un skatīties uz bērniem.
    • Es arī visu dienu esmu nosēdējusi ar darbiem, tik vien sanāca izbāzt degunu, lai saprastu, kas īstenībā būtu bijis Pareizi.:)
  • jā!
  • ... kad pēkšņi mamma laiž ārā vienā jaciņā.
  • Atdodiet bērnību!
  • Zin ko, es tev atklāšu noslēpumu. To visu joprojām ir iespējams darīt. Kopā ar bērniem, lai galīgi jukusi neizskatītos ;D
    Lecamaukla, rāpšanās un riņķis apgūti, gumija jāatceras nopirkt.
  • Atslēgas vārds ir "golfenes" :)
Powered by Sviesta Ciba