Šis ir tieši tāds vakars, kad līdz tumsiņai sētā jālec gumijas, jāmācās braukt ar skrituļdēli, ar siekalām jāberž nost smiltis no nobrāztām plaukstām un jāsaplēš jaka, rāpjoties uz šķūnīša jumta.
Nevajadzēja tik ļoti gribēt izaugt.
Nevajadzēja tik ļoti gribēt izaugt.
vo!
/tās Sajūtas/
(kuru es ignorēju visos iespējamos variantos - un norauties arī vismaz tikpat daudz sanāca)