*

velomeditāciju manā dzīvē pa lielam ir aizstājusi pastaigarsunimeditācija. paaugsies sunīte lielāka, varēs un drīkstēs ilgāk skriet, domāju abas meditācijas apvienot.

kūdras purvs šovakar likās koncentrētas klātneesamības sajūtas piesātināts. nu tā it kā paša purva purvā nebūtu, vai arī purvs būtu iegrimis dziļās, dziļās pārdomās vai sapņos. izskatījās ar tāds dūmakaini sirreāls un citplanētīgs.

+ bija arī divi starpgadījummi ar suni:
1) Radža, kura priecājas par katru peļķi, ļoti neapdomīgi ieleca kkādā akačveidīgā žļurgā. vienu brīdi man likās ka vsjo ir un, ka būs jālec pakaļ, bet viņa tomēr kkā piekārpījās tik tuvu malai, lai es varētu viņu aizsniegt un aiz kaklasiksnas izvilkt laukā.
2) gandrīz no paša purva līdz pat mājām mūs pavadīja jestrs un galants suņupuika. manliekas, ka joprojām dzirdu viņa smilkstus pie ārdurvīm.