Ar sirdi. Precīzos datos nevar, bet ir kāda sajūta, pieķeršanās, kāpēc cilvēks ir tuvs draugs, kāpēc paziņa. Protams, var atmest kastītes, ja ir tik plaša sirds, ka visus var mīlēt vienādi.
Kontekstam. Par to, ka emocionālai tuvībai vajag laiku, lai attiecības nebūtu tikai paviršas. Bet runa nebija par mērīšanu, bet to, kā cilvēkiem pietrūkst, kāpēc cilvēki jūtas vientuļi utt.
Jūtas vientuļi, jo atrodas labā situācijā dzīvē (teorētiski, balstoties uz šo rakstu) un nav kas pažēlo brīžos, kad skumji, jo tādi cilvēki paši sev aizliedz sūdzēties par dzīvi, jo citiem taču ir sliktāk... Es vismaz to tā redzu. Plus, piekrītu tam,ka netiekas ar draugiem vairs kopš "nostabilizējas" ar partneri un bērniem. Par draugiem, nekad nevajag aizmirst, tas gan.