1906. gada Sanfrancisko zemestrīcē Enriko Karūzo brīnumainā kārtā izdevās aizmukt no pilsētas, apsēsties tuvējā pakalnā un noraudzīties uz visu no malas. tā viņš tur sēdējis un klusiņām dziedājis. garāmejošie cilvēki nodomājuši, ka viņš to dara, lai iedvestu klausītājos drosmi un spēku tādas traģēdijas tuvumā, bet patiesībā viņš dziedāja tāpēc, ka bija pārbijies līdz nāvei. paskatījos vikipēdijā un uzzināju, ka Enriko Karūzo ir miris 1921. gadā. tas ir pizģez, cik sen atpakaļ