Šonakt divreiz redzēju sapni, kurā man bija jāpiedalās tajā, kā viens cilvēks, izmantojot savu varas situāciju, gatavojas seksuāli un fiziski pazemot citus, bet man kā parasti jāizvēlas - būt kopā ar viņu par pazemotāju vai arī nokļūt pie tiem mazajiem, kurus sit un drāž. Kā parasti es izvēlējos visnožēlojamāko iespēju - noskatīties tajā visā no malas. Vēlāk, ejot pret sniegu un vēju, noklausījos uz austiņām Bēthovena Astoto simfoniju un sajutos labāks nekā es esmu.