Vēlāk nekad nespēju noticēt, ka tā ir Pirmā simfonija, parasti jau tie profesionālie komponisti Pirmās saraksta kaut kad studiju gados, Šostakovičam Pirmā vispār kaut kāds joks, Bēthovenam arī tikai tāda iesildīšanās, bet Māleram viss spēks un auglība, jā, tieši auglība, es pat esmu ar mieru neklausīties visas pērējās deviņas, man pilnīgi pietiktu ar šo Pirmās naivumu un labestību, pilnību un siltumu...