chrono - Marseļa

Pārcēlos uz Marseļu šonedēļ. Daudziem šī pilsēta saistās ar tv seriālu, Francijas kultūrvēsturisko mantojumu, kūrortpilsētu pie Vidusjūras. Bet lielākajai daļai franču tā saistās ar augstāko noziedzības līmeni visā Francijā. Pilsēta ir viennozīmīgi ļoti diversa, šeit ir sastopami noziedzīgie grupējumi kurus pārstāv dažādu ziemeļāfrikas valstu pārstāvji. Šonedēļ pāris no šiem grupējumiem sakašķējās un drusku apšāva vienu otru, bet lielākā mērogā tas neko daudz nemaina. Māksla ir redzama visur, grafiti pārklāj pusi šīs pilsētas. Neironiski par grafiti Marseļā kā ko pozitīvu mēdz runāt pat dzīvokļu īres aģentūras no sērijas "The neoclassical Porte d’Aix triumphal arch overlooks labyrinthine, graffiti-adorned alleys scattered with North African food markets and cafes serving couscous and mint tea." Kā kārtīgā ziemeļāfrikas pilsētā pieklājas šeit ir arī reģioni kur policija pēc iespējas cenšās neiet iekšā. Tā man vismaz vēsta mani progresīvie universitātes kolēģi un brīdina mani atturēties no vēlām vakara pastaigām tajos.

Pēc visa minētā varētu likties, ka pilsēta nav apciemošanas vērta, bet tā nav taisnība. Šeit ir ļoti daudz kā skaista, klimats ir ļoti patīkams, apkārt ir kalni, blakus ir jūra un ir pilsētas daļas, kas ir ļoti patīkamas. Un tad ir pilsētas daļas, kas pat atvērtākajiem cilvēkiem liks apšaubīt multikulturālisma burvību, kur narkotiku cenas ir uzrakstītas uz dzīvojamo namu sienām un Allahs tiek turēts lielā cieņā.