Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Es nesaprotu, kur cilvēki rauj enerģiju. Kur to rauj hiperaktīvais Haralds. Varbūt [info]lidot ir taisnība, dzīvei enerģija rodas kustībā, bet man vienalga aizdomīgi smird pēc apburtā loka.
Šodien cenšos atdot pārslodzes parādu vakardienai. Goda vārds, nespēju iedomāties, kā es parūpētos par bērnu (-iem) vai kādu citu. Novecojošie vecāki eventuāli droši vien būs pirmajā vietā, un tad būs jāsaņemas. Bet atceroties, cik grūti patiesībā gāja ar to saņemšanos, kad vēl ar [info]emiilia nebijām pazīstami, varu tikai nopūsties.
  • Nesen tviterī redzēju banālu aforimsu, kurā redzu labu daļu taisnības - nogurums bieži rodas nevis no tā, ka dari pārāk daudz, bet no tā, ka dari pārāk maz kā tāda, kas aizrauj.
    Bet, ja par bērniem - viņi dabiski pieregulē work-life balansu un liek veikt ļoti vērtīgu vērtību un prioritāšu revīziju. Iesaku. :))
  • Bērni ļoti efektīvi sakārto/pārkārto prioritātes.Palīdz arī saprast, ka sava enerģija un domas lielākoties jānovirza uz priekšu (nākošajai paaudzei), nevis uz aizmuguri (vecākajai paaudzei).
    • Lielākoties jau tā saka tie, kam tie bērni ir, nezinu, vai uz to var paļauties. Pretējās / bezbērnu puses viedoklis ir, ka bērni automātiski nenozīmē, ka parādīsies superspējas tiem, kam to nav bijis defaultā. Also, the Planet is fu*ked.
      • Oi nē, superspējas neparādīsies. Tikai tad sāk izvērtēt, vai tiešām kaut ko vajag un gribas tik ļoti, lai uz to tērētu savus ļoti ierobežotos laika un enerģijas resursus.
        • Pievienojos.

          Tiesa gan - paļauties nevar, bet statistiski skatoties visam vajadzētu saiet, tā kā - ja ir laiks un iespēja - rekomendēju. :D Nu jā, un pirmajam bērnam, manuprāt, neviens tā īsti nav gatavs. Par turpmākajiem nezinu, nav pieredzes.
Powered by Sviesta Ciba