Shelly -

01:23 pm

Sākumā tas bija pat ļoti smieklīgi.
9. decembrī vienai no manām glītajām augstpapēžu biroja kurpēm saplīsa gumija.
Īss ieskats kurpes konstrukcijā - ir kurpe, virs tās - siksniņa, virs tām abām - podziņa. Visus trīs slāņus kopā satur gumija. Tieši tā pati gumija, kas saplīsa.
Es aiznesu kurpi uz Elegantu pie Barona ielas, samaksāju trīs latus piecdesmit, un man solīja piezvanīt, kad tupele būs gatava.
Šodien devos skandalēt, kas noticis ar apavu un vai šogad to vēl redzēšu?
Jā, jā, teica dāma aiz letes. Es ļoti nopriecājos. Līdz brīdim, kad viņa izvilka manu kurpi. Pēc deviņu dienu gaidīšanas par trim latiem piecdesmit kurpnieks bija piešuvis podziņu pa taisno pie kurpes, un siksniņas gals brīvi pendelējās pa gaisu.
- Ko man ar to darīt? - es, galēji samulsi, jautāju.
- Nu, aizpogājiet taču! - paskaidroja dāma.
Praktiski nodemonstrēju viņai jau tā acīmredzamo, ka poga ir tikai dekoratīva, tā pārāk liela, lai dabūtu to cauri siksniņai. Caurums siksniņā paredzēts gumijām, nevis pogai.
Viņa pazuda, lai pēc piecām minūtēm atgrieztos ar kurpi, kurai viss šķita kā nākas. Ieliku to maisā un priecīgi ķiķinot devos atpakaļ uz darbu.
Šausmīgi smieklīgs pastāsts.
Taču nupat gumija pārtrūka atkal. Tās mūžs nebija pat trīs stundas garš. Pēc deviņām dienām darbnīcā un trīs ar pus latiem!!!
Tas jau vairs pat nav smieklīgi.
//sakrāmēju kurpes Elegant maisā un aiznesu tās uz darbnīcu.
- Man tāds nepatīkams jautājums, - es pieklājīgi iesāku, un pakoju savu bēdu ārā.
Viņa arī bija ļoti pieklājīga, vai, vai, kā gan tas gadījies, pienāciet pirmdien, kurpnieka tagad nav uz vietas, čeku nevajag, es jūs atcerēšos.
Tā kā kurpju sāgas turpinājumu gaidiet nākošnedēļ. Es tikmēr baiļošos, ka krāsotā fūrija ir noslīcinājusi manu kurpīti tualetes podā, lai tā peld uz Zviedriju (skat. "Petrīnes lakkurpes") un kad pirmdien atnākšu, taisīs lielas acis un pīkstēs: "kakije buločki? nekakije buločki nebral!".