Kas tie ir par vecākiem, kas māca četrgadīgam bērnam, ka kolu nedrīkst dzert, jo uzaugs resns dibens, es vienkārši nesaprotu. It kā resnums būtu lielākā nelaime, kas notiktu, dzerot to cukurūdeni.
Es arī to visu atklausījos ne tikai bērnībā, bet arī tagad, un man ir ļoti lieli iebildumi, ka bērnus šādā veidā cenšas pārliecināt neēst saldumus. Iestāstīt bērnam, ka resnums ir kaut kāds ultimate ļaunums, nekad labi nebeidzas, un kompleksi pusaudžu gados par izskatu ir gandrīz garantēti. To visu var motivēt, ka nav veselīgi, būs caurumi zobos utt., nevis pateikt, ka ak šausmas! būsi resns. Jo visi tak zina, ka resnie nevienam nepatīk,ne?
ai nē, tas bija retorisks un pikts, nevienam īpaši netēmēts jautājums. :D bet es arī apzinos, ka, iespējams, neesmu īpaši objektīva visas šīs lietas sakarā, jo man bērnībā diezgan pamatīgi skaloja smadzenes par resnumu un bulciņām.
man liekas, gandrīz vēl trakāk par to, ka tiešā veidā skalo smadzenes, sakot "neēd, resns paliksi" ir tas, ka tu to iemācies caur apkārtējo internalizēto, tb "ai nē, es šito neēdīšu, tāpat jau resns esmu", jo sevišķi, kad to saka cilvēki, kas ir tuvi, mīļi un liekas skaisti/skaistāki par pašu - jo šim pasākumam r grūtāk kaut kā oponēt