Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kad pašā vakarā beidzot tieku mājās, mani apartamenti izrādās okupēti. Tur tiek izrādīta Brāļuka čoma pirmdzimtā. Maza ķiparīte. Visi ucinās un ņemas, bet es vēlreiz savās sajūtās konstatēju, ka man nepatīk bērni. Pilnīgi un galīgi ne. Tukšs numurs, pozitīvu emociju vietā ir drīzāk panika.

Šī nav planēta izklaidei. Te mums iet vaļā pamatīga villošanās. Jo mazāk cilvēku tai tiek pakļauti, jo labāk. But then again - The Law of Free Will. Katrs izvēlas pats, kur inkarnēties. Tāpēc - vai man vajadzētu teikt "laipni lūgta"? Bet es aizmirsu vārdu.
  • o, varbūt tu arī esi izdomājusi,ka pati negribi bērnus :)?
  • zini, ja būtu pašam savs, tās emocijas būtu pavisam citas ;)
    man arī līdz tam sveši bērni neradīja nekādas īpašās prieka un 'uci-uci' emocijas :)
  • Domāju, bailes ir atslēgvārds šajā situācijā.
  • (Anonīms)
    Bet tev vajag tos bērnus jo šo spēli mēs spēlējam bariņā. Atceries (avots - Bashar), ka bērns visu iemācās līdz 3 gadu vecumam un pavisam visu - līdz 6 gadu vecumam. Pēc tam viņš vairs nav bērns, bet a) patērētājs b) emo c) terminators d) cilvēks e) mesija ...
  • (Anonīms)
    Tas biju es - Reinis.

    P.s. pieagušie (are they really?) bērnu būšanu sačakarē ar sviesta pārmantošanu savās atvasēs un tāpēc zemapziņā redzot to sāpi tev nepatīk bērni, kurpretim, ja tu redzētu un ticētu, ka tavā priekšā aug jaunais Tesla vai almighty-j tu viņu ucinātu un pucinātu un vēl skrūvgriezīti un vadiņus uzdāvinātu :-)
Powered by Sviesta Ciba