Nē, sitiet mani nost, pašvaldību vēlēšanās neredzu nevienu simpātisku sarakstu (līdz Eiropas parlamentam vēl neesmu tikusi, bet man ir baisas aizdomas, ka kritīšu rekāmas valgos - Sandra K. bija debešķīga pastkastēs sviežamā reklāma motivācijas vēstules formā. Cik aktuāls risinājums! Un ļoti jauki sarakstīta, man patika, talants (kopīraiterim, nevis Sandrai) nenoliedzams.
Darīju tā - paņēmu visu 16 Rīgas partiju sarakstu. Izmetu ārā uzreiz visas, pret kurām man ir principiāli iebildumi. Palika četras. Pārskatīju palikušo partiju kandidātu sarakstus.
Manas izjūtas šajā brīdī visprecīzāk laikam aprakstījusi tā blondā jaunkundze no Domburšova reklāmas, kura ļoti nopietni saka: "Premjera kungs, Jūs mani kā jaunieti neiedvesmojat! Absolūti neiedvesmojat!"
Nekādas iedvesmas. Ne mazākās iedvesmas dvesmiņas.
Atcerējos slepkava plānu balsot par partiju, kurā visvairāk skaistu sieviešu. Tā teikt, grimsim šā vai tā, bet vismaz skaisti izskatīsimies. Kārtējo reizi noliecu galvu viņa apskaidrības priekšā.
Atcerējos sava un Dārgā plānu iznākt no vēlēšanu kabīnes ar kasti galvā un sākt kliegt: "Kads kauns! Es ļoti ļoti, patiešām no visas sirds kaunos par savu balsojumu!"
Tiešām, kauns. Man pat kauns teikt, kurās četras es atstāju, kur nu vēl balsot par kādu no tām.