| |
| |
kolēģe pa dežūru uzadījusi divus pārus zeķu. Es izlasīju ~30 lappuses LT grāmatā un parakstīju studiju darbu. Izpļāpājāmies par šūšanu, tomātu stādīšanu, un suņu audzināšanu. Izsmējāmies par dažiem galēji absurdiem gadījumiem (jo raudāšana nepalīdz). Noēdām ābolmaizi. Izslēdzam gaismas, apsedzamies. vajag arī tādas maiņas. pati pat nemanīju, kā iemācījos, haha. Nevaru lielīties, ka būtu sistemātiski, mērķtiecīgi mācījusies. Vienkārši interese bija, tālākie soļi paši salikās, kad nāca laiks. sāku sen, varbūt pirms gadiem desmit, skatoties seriālus lietuviski. Vēlāk skatījos youtube un klausījos podkāstus. Pieķēru klāt vēl gramatiku no pašmācības grāmatas, sāku lasīt rakstus un intervijas, reddits arī ļoti vērtīgs sarunvalodai. Pēdējos pāris gadus - uzgāju radio raidījumu, kur aktieri ierunā grāmatu fragmentus, un sapratu, ka varu pāriet uz daiļliteratūru. Tagad regulāri pasūtu grāmatas no Lietuvas un atradu arī, kur klausīties audiogrāmatas. un kaut kur pa vidu vēl satiku džeku, kurš mācās latviešu valodu, tā mēs ik pa laikam sazvanāmies parunāt. Tām sarunām dažreiz iepriekš sagatavoju tekstu, trenējos rakstīt. Šie divi pēdējie soļi pagaidām visgrūtākie, jātrenējas, jāatrod laiks. kaut kā tā, pamazām. Nu redz, cik vērtīga atbilde. Nav nekāds "man onkulis lietuvietis, es 6 gadu vecumā iemācījos un tagad visu mūžu protu". Vērtīga tādā ziņā, ka Tu uzskaitīji pa punktiem visu, ko darīji, lai iemācītos. Es skaitos, ka 6 valodas augstskolā esmu mācījies un vēl franču, poļu, japāņu, spāņu pašmācībā. Google translate tiek lietots ārkārtīgi bieži. Taču šajā MI laikā ar tulkošanu nopelnu arvien retāk. Tas ir vairāk smadzeņu trenēšanai. to smadzeņu trenēšanas sajūtu labi atceros, sākumā tā bija galvenais dzinulis, ja tā padomāju. Kamēr aptvēru saderīgu klucīšu formas. Tagad mazāk to sajūtu uzķeru, laikam iegūlusies intuīcijā. Bet parādījusies cita - kad pamanu, ka simtreiz dzirdētam vārdam tulkojumu nezinu, bet nozīme ir skaidra, unikāli iederīga, tā vienkārši. Izlec, kad meklēju prātā kādu vārdu, runājot krieviski, hahah. Vai kad pati ar sevi runāju. teorētiski varētu uzņemties vēl kādu valodu, bet tas šķiet kā neuzticība brāļukiem hehe. Laikam pamatā ne visai teorētiski iemesli Jā, man šķiet, ka cilvēks, intensīvi kādu valodu mācoties, tajā sāk domāt un ar sevi sarunāties. Tad tas var pēc kāda laika pāriet, taču, ja netiek līdz tai stadijai, ka bez vārdnīcas var sākt virpināt vienkāršus sadzīves teikumus, tad nav bijis klikšķa. Par katru valodu ir tas "use it or lose it", taču nav jēgas būt mantkārīgam. Pēc 20 gadiem gan jau ar krievu/angļu valodu pietiks šajos platuma grādos, taču man ļoti patīk lasīt orģinālvalodā. Piemēram - https://lt.wikipedia.org/wiki/Jurga_Iva Un https://en.wikipedia.org/wiki/Hanne Abas ir vienaudzes, raksta līdzīgi. Norvēģu valoda gan daudz cietāks rieksts. Rīgā, Misiņa bibliotēkā ir grāmatu maiņas/atdošanas punkts. Tajā, kas ir pie Kongresu nama. Bet nu man ir paziņa, kas iepriecējās Lietuvā un katru mēnesī ir Rīgā. Viņa man atvestu, ja vajadzētu. Vēl svešvalodu bibliotēkā Rīgā. Kopkatalogs |