Vakar bijām šopingā. M par savu naudu sapirka aktīvai dēļošanai nepieciešamo aizsardzību, es tiku pie plāna sporta krekliņa, kas labi izskatās pat neuzpolsterētām mazkrūtīm. Samērīju ričukus, pabraucināju pāris šosejniekus. Forši.
Taču visspilgtākais notikums gan bija P pirkums. Pirkām rotiņu (lai nav jāpērk balles kurpes, hah, uz vasaru), P izvēlējās maksāt pati no sava maciņa, ko bija paņēmusi līdzi. Ieraudzīdama, ka monētu pilnais maciņš iztukšojas, sāka izmisīgi raudāt un "gribēju, lai man ir daudz naudas". Tā bija lieliska iespēja bērnam izskaidrot, kas notiek ar naudu, kad visu ko pērk, un kādas paliek iespējas nopirkt ko vajadzīgāku. Rotiņa ir smuka un nevajadzīga (manā skatījumā), bet mani tiešām iepriecina tas, ka viņa sajuta, kā tas ir, kad nauda tiek iztērēta.
|