Stāsts no bērnības: man bija māšele, kurai arī patika, ka viņai ir daudz naudas un nepatika, ka tā tiek tērēta.

Rezultātā viņa vienkārši iemācījās lieliski izdīkt visādus pirkumus, kabatas naudu netērējot nekad, bet tikai 'krājot, lai smuki izskatās'). (Jo neviens tak negrib redzēt, kā smukā meitene raud, jo viņai vairs nav tik daudz naudas krājkasītē).

Bet, protams, arī tā nav nelietderīga prasme pieaugušajā dzīvē. Pat ja tā absolūti nebija 'naudas vērtības apzināšanās', bet krietni vairāk 'vispirms tavējo, un tad katrs savējo'.