vīkendā igaunijas viducītī notika vietējais valmieras festivāla ekvivalents, mēs tur bijām. jo tā kā valmieras festā reiz spēlēja cranes, te spēlēja the fall. vispār lineups bija 'tiem, kuri astoņdesmitajos vismaz staigāja zem galda pilnā augumā' - helloween, sparks, the fall. fujiya&miyagi nokavējām, sparks nesagaidījām. laiks bija nejauks, festivāla teritorija ne īpaši omulīga, tāpēc ļ.cien. bijušie jaunieši laiku līdz the fall īsināja automobiļos, klausoties foršu mūziku, dzerot tādus kokteiļus kā bruts + lambrusco + brūnais rums un dūšīgi pīpojot. teritorijas iekšpusē varēja diezgan labi apmulst, jo skatuves nemaz tik vienkārši nebija saskatāmas aiz daudzajām būdiņām, kurās andelēja visās vienādus frī kartupeļus, šašlikus un desas. jāuzteic gan viena būdiņa, kurā varēja dabūt mazsālītus gurķīšus par sālītu cenu, kā arī galveno koncepcijas kontracepcijas līdzekli - glāziņu marinētu ķiploku. viss hevilī brendēts, pat atsevišķs aizgalds telšu pilsētiņā ar glītās rindiņās sakārtotām teltīm kādas bankas moži zaļajā krāsā un logo uz sāna. arī tam atradās sava gaišā puse - jvc brendētajā teltī uz lieliem teļļukiem rādīja futboliņu. un pa vidu starp futboliņa mačiem turpat netālu spēlēja the fall.

tātad the fall. man personīgi ir dziļi paralēli, ka marks ē smits sastāvus maina kā džentlmenis zeķes (tas būtu cik - reizi 5 gados?). harizma overflowing, pirmajā minūtē uz steidža ar nevainojami grīļīgām kustībām tiek mērķtiecīgi sagāzti visi statīvi un marks ē smits ir enterējis bildingu. hitus baigi nespēlēja, un tas arī labi. ja godīgi, neko baigi vairāk par 'ritīg patika' nevaru izteikt, tāpēc piedāvāšu ārējo atskaites punktu vārdā džons, kurš pēdējo pārdesmit gadu laikā ir redzējis the fall uzstājamies kādas reizes piecas, un šī esot bijusi labākā. tad nu cower brief mortals un apskatiet manu mīļāko bildi no koncerta:




un pieminiet manus vārdus, pēc 20 gadiem untilted izskatīsies tieši tāds. viņiem ir ārkārtīgi līdzīgi vaibsti.