| |
[29. Jul 2008|19:19] |
esmu kaut kā pamanījies šodien ne nieka neapēst. un nu jūtu baisu badu.
un vēl es zinu, ka pēc kādām 2 stundām visdrīzāk baisi pārēdīšos, jo 3 zināmi ļaudis patlaban klimst pa romu, bet vēlāk mēs satiksimies salārijas ielas sardu hostariā. tajā kur totti, adriano, ronaldo, kaka u.c. zīmolotās sejas nobildētas draudzīgos akampienos ar iestādījuma saimnieku. kuru atrast zina tikai tuvējā rezidenziāļa patrīcieši, savukārt tūristi tur parādās teju tikai tad, ja mēs tur kādus aizvelkam.
nu un nepārēsties tur nav iespējams. jo pēc dāsnajām uzkodām risotto di crema dei scampi ir pilnīgs must, tāpat kā visi pārēji gājieni, kuri vienkārši ir pārāk labi.
upd. jēziņ, viņi tikai tagad sākuši ūdensprocedūras pirms vakara iziešanas. šķiet, tūliņ zaudēšu savaldību un sarīšos kādus draņķus tepat pa rokai. vai saļimšu bezspēkā kaut kur pa ceļa vidu, līdz krogam tā arī neticis. |
|
|
| Comments: |
Tā būtu gleznieciska, bet makten neharmoniska došanās Debesu dārzos: pāris kvartālus pirms mīļākā restorāna, pāris kvartālus pirms garšas kārpiņu atvāžšanās.
saļimstot varētu tā līdz galam nenomirt, bet gan vēl savākt pēdējos spēkus un aizrāpot kā nez kāds sarkanās armijas lidotās ar sašautām kājām. un ierāpot viscaur nošmulējies, sakot - viņi kavējās, kavējās...bet es... es nekā no apkārtnē pieejamajiem našķiem neēdu...
galvenais, lai rāpošanas maršruts ietu garām vismaz kādiem 3 citiem restorāniem.
atlabstot uzkodas varētu ēst no grīdas, pakāpenski atrodot sevī spēkus pacelties līdz galda līmenim, lai turpinātu.
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}