Sestdiena, 19. Mar 2005, 13:10

nekādīgi nesanāk draudzēties ar laiku. Viņš pārāk salts, nepiekāpīgs soļo kā zaldāts, neskatās ne pa labi, ne pa kreisi, ritmā, ritmā, ritmā, ritmā pa vertikāli. Es pakrītu un saku: "Stāvi, mēs tač kopā"  uz ko es redzu tikai viņa armijas zābaku zoles. baigais. bet man ir dažas viltībiņas, ha, ha, hā ;P Tikai es tās nedrīkstu te rakstīt, jo viņš jau nav muļķis, izlasīs un palaidīs vagu.

Sestdiena, 19. Mar 2005, 13:19
[info]nijo

man liekas, ka tu velti esi sadomājies, ka viss varētu būt tik vienkārši

//laiks

Sestdiena, 19. Mar 2005, 13:30
[info]pelican

tu esi kāds viltus laiks, manam laikam ir kopā saaugušas uzacis un viņš kā 19.gs sausa stingra guvernante ar lineālu rokā izturēti klusē. Un soļo ritmā, ritmā, ritmā.

Sestdiena, 19. Mar 2005, 13:35
[info]nijo

piedo. bet man tas jaapajautaa.
kur taa guvernante tos zaabakus njeema ?

Sestdiena, 19. Mar 2005, 13:39
[info]pelican

Viņš ir guvernante- ģenerālis, kādreiz dienējis, skapī karājās žaketīte ar medālēm, tagad par guvernanti soļo.

Sestdiena, 19. Mar 2005, 13:34
[info]maya

man gan laiks saritinājies vēderā - reizēm kā ezis durstās, ar adatām caurumus miesā izplēš un es pa tiem izteku ārā

reizēm atkal kā zirneklis satin mani kamolā - tik uz iekšu, tik uz iekšu

bet reizēm kā bunba - ņem un uzsprāgst (tie tad arī ir tie laimīgākie mirkļi, kad laiks atļaujas nebūt)

Sestdiena, 19. Mar 2005, 13:42
[info]pelican

zinu šīs noklusētās laika atomsēnes, sastingušas, krāšņas.