pelican

man gan laiks saritinājies vēderā - reizēm kā ezis durstās, ar adatām caurumus miesā izplēš un es pa tiem izteku ārā

reizēm atkal kā zirneklis satin mani kamolā - tik uz iekšu, tik uz iekšu

bet reizēm kā bunba - ņem un uzsprāgst (tie tad arī ir tie laimīgākie mirkļi, kad laiks atļaujas nebūt)