Spoilēris apakšā
Kas mani personīgi uzrunā(ja) Star Wars universā kā šitādā, ir (bija) pasākuma episkums. Džedaji, Sithi, Impērijas, Švimpērijas, Republikas, Šmepublikas un tādā garā. Lietas notiek ar vērienu, blīkšķi un bļāvienu.
Septītā daļa vairāk orientējas uz personīgāku līmeni, kas, manuprāt, ir kļūdaini. Īvulais Sith lords ir tizls nīkulis ar vēl līdz galam nepārlūzušu balstiņu, vāji slēptām pinnēm un dziļi cilvēciskām problēmām ar Harisonu Fordu, nē, nu, kamōn! Fe! Otrs fe! ir nēģeris - apkopējs, kuru nezkāpēc iesprūda baltās bruņās, un kurš sadraudzējas ar kruto rebeļu pilotu, kurš turpat uz vietas nošāvis apkopēja korešu. Četrdesmit devītais Fe! ir galaktikas ūberkrutākais gaismas zobens, kas mētājas kolhoza ēdnīcas pagrabā, bez nevienas atslēgas un katra ciema šmare var to savākt. Piecsimtais Fe! ir tās ēdnīcas vadītāja, kuru man apsolīja neparastu un apbrīnojamu, bet kura izrādījās sīka krunkaina veča un viss.
Fords, paldies Krišnam, piegādā, atšķirībā no visiem pārējiem, ģeņeraļšu Orgānu ieskaitot. Tas pretīgais vūkijs, kura kviecieni man allaž krituši uz nerviem, ok, to es piecietīšu kā zobu sāpes. Smalkā dizaina droīds - kam tas vispār bija vajadzīgs? Plus vēl kaudze neizprotamu pārvietošanos, pārdabisku izglābšanos, nesaprotamas varoņu atrašanās vietas, da pšļi jūs visi ar saviem star wars.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}