Jūlijs 18., 2008
14:37 - Esmu varonītis No rīta zvanīja vecāmamma, ka saplīsis podam bačoks (tāds vecs, kas atrodas gandrīz pie griestiem), bet mājās nav trepju un krēslu tur nevar ielikt. Sākumā centos pierunāt, lai zvana santehniķim, ka kādam no mājas meistariem gan jau trepes būs, bet tur neviens neceļot. Un man mājās nav trepju un gulbītis ar iztecējušu eļļu stāv pāris kvartālus tālāk.. Izštukoju, kur ir tuvākais būvveikals, piecēlu MV un devāmies skatīties mašīnu. Un MV jau atrada gulbītim eļļas mērāmo verķi! (clap) Viņam tas gals galīgi neizskatījās tā, kā es biju iedomājusies viņiem ir jāizskatās (blonda). Ielēju katram gadījumam vēl eļļu un devos pildīt santehniķa pienākumus pa ceļam vēl būvmateriālu veikalā nopērkot trepes. Un tagad cenšos savākties lai pabeigtu darbus un varētu vakarā laist uz jūriņu.
|
Comments:
Tā nu tajā pasaulē ir, sievišķiem veču darbi jāveic! :>
šoreiz tā galīgi nebija, es biju plānotājs un organizētājs, bet visādi citādi bez MV palīdzības būtu bijis grūti. un tam podam vaina bija smieklīgi vienkārša, vajadzēja tikai tikt klāt.
malacīc :)
es gan uz jūru tik rīt ;)
Pie jūras ir aukksti. Kad saule spīd, tad tīri neko, bet tikko kāds mākonis, tā sāc nožēlot, ka dzīvo mūsu platuma grādos :(
jā, es to jau izbaudīju, kad īsajos šortos izskrēju pie mašīnas.. bet es ceru, ka drusku iesils uz pēcpusdienu. Un ja spēlēs volejbolu, tad gan jau nebūs auksti. |
|
|
|
Sviesta Ciba |