October 2019   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Nu labi, sāksim..

Posted on 2014.10.12 at 23:03
Jau ilgāku laiku lasu šos blogus, bet tā arī nebiju piereģistrējusies. Pēdējā laikā esmu pamanījusi dažus samērā interesantus personāžus, kas slēpjas zem noslēpumainiem vārdiem. Pats es ilgi nespēju izdomāt, kādu noslēpumainu segvārdu izvēlēties. Ilgi domāju līdz manas pārdomas noveda pie jūras, ko mīlu un dievinu. Nevarētu teikt, ka es perfekti pārvaldu ķeltu mitoloģiju, bet pāris pasaciņas izlasīju esmu, pat atceros, kā māte man lasīja priekšā. Protams, tas ir tikai manā izdomātajā dzīvē, patiesībā māte man nekā nav lasījusi priekšā, esmu bārene. Tomēr kā klasiskajā grāmatiņā par to kā aizbildnis pieviļ un paved aizbilstamo, man ir sava - izdomāta dzīve, kurā es, pat esot bārenis, tomēr varu iegūt māti, kas lasa man priekšā pasakas.
Tātad, māte man lasīja priekšā dažādu tautu pasakas, un tajās ir dievs Manannāns. Jūras dievs, ūdens un nāves dievs.
Viņu ikviens, kas dzīvo Menas salā, drīkst vienu reizi dzīvē piesaukt palīgā, un šis dievs nāk. Trīs reizes tu sauc viņa vārdu, un dievs nāk. Trīs reizes sauc manu vārdu, un es palikšu tieši tur, kur bijusi - savas pagājušās dzīves kapā. Manis it kā nemaz nav tagadnē, toties esmu mūžīgs, kā jūra, kā rēcošais okeāns.
Kaut ko jau es šeit sarakstīšu. Droši vien izkopēšu rakstus no savas vecās dienasgrāmatas.
Man šodien draudzene teica, ka man esot talants un būtu nejēdzīgi to izsviest vējā.
Redzēsim.
Varbūt pat iesperšu kādu dzejas darbu... varbūt.
Ja saņemšos.
Eh... es nemāku būt tagadnē. Neviens to nesaprot. Man ir draugi un draudzenes, bet tomēr šo neviens nesaprot. Ir cilvēki, kas cenšas pieķerties mūžīgajai tagadnei, viņi ir mani elki. Man tagadnes nav vispār, es to nejūtu...
Man ir tikai zināmā pagātne un nezināmā nākotne, kurai gan vērību es piegriežu maz. Pagātne vismaz ir bijusi...
Kaut kas ir bijis, kaut kas tiešām ir bijis.
Es.

Comments:


aborigens
[info]aborigens at 2014-10-13 09:39 (Link)
Cilvēki neanalizē savu pagātni un dzīvo tagadnē. Tad pieķeras kaut kam un dzīvo pagātnē. Grib aizbēgt/sasniegt kaut ko un dzīvo nākotnē. Vai tad ne?
manannan
[info]manannan at 2014-10-13 12:24 (Link)
Es vienmēr esmu dzīvojusi tikai pagātnē. Kad notiek tagadne, es nejūtu to notiekam, tikai vēroju jau pagātnes mirkli, kurā viss notiekošais ir salts un nemainīgs. Liekas, ka pašam nav pilnīgi nekādu iespēju ietekmēt to, kas notiek, tikai apcerēt un analizēt to, kas jau ir noticis.
Droši vien tā ir kaut kāda kļūda smadzenēs, kādos atmiņas centros, nezinu.
aborigens
[info]aborigens at 2014-10-13 13:07 (Link)
Hmm nu es jau arī nedzīvoju ar pastāvīgu klātbūtnes sajūtu, ka tas kas notiek notiek tagad. Bet tai pašā laikā zinu, ka ir lietas, ko es varu ietekmēt, ja gribu. Bet nu vispār interesanti, jā.
manannan
[info]manannan at 2014-10-13 13:50 (Link)
Es arī zinu, ka varu ietekmēt, tikai sajūta ir tāda, it kā viss notiktu, nevis ka es to daru. Jūtu sevi tikai pārdomās par pagātni. Tur es zinu, ka esmu es, ka tieši es izdaru spriedumus un analīzi.
Protams, ka es dzīvoju un vadu notikumus, bet sajūta ir tāda, ka tas viss vienkārši notiek.
Ai, katram savi gļuki. Patiesībā ļoti daudziem cilvēkiem ir dīvainas izjūtas, kurās viņi parasti ne ar vienu nedalās.
kaszczejs
[info]kaszczejs at 2014-10-13 12:55 (Link)
Mūsu nākotne ir mūsu paģirainā pagātne.
manannan
[info]manannan at 2014-10-13 13:47 (Link)
Par nākotni es maz zinu.
Previous Entry  Next Entry