Es vienmēr esmu dzīvojusi tikai pagātnē. Kad notiek tagadne, es nejūtu to notiekam, tikai vēroju jau pagātnes mirkli, kurā viss notiekošais ir salts un nemainīgs. Liekas, ka pašam nav pilnīgi nekādu iespēju ietekmēt to, kas notiek, tikai apcerēt un analizēt to, kas jau ir noticis. Droši vien tā ir kaut kāda kļūda smadzenēs, kādos atmiņas centros, nezinu.
Hmm nu es jau arī nedzīvoju ar pastāvīgu klātbūtnes sajūtu, ka tas kas notiek notiek tagad. Bet tai pašā laikā zinu, ka ir lietas, ko es varu ietekmēt, ja gribu. Bet nu vispār interesanti, jā.
Es arī zinu, ka varu ietekmēt, tikai sajūta ir tāda, it kā viss notiktu, nevis ka es to daru. Jūtu sevi tikai pārdomās par pagātni. Tur es zinu, ka esmu es, ka tieši es izdaru spriedumus un analīzi. Protams, ka es dzīvoju un vadu notikumus, bet sajūta ir tāda, ka tas viss vienkārši notiek. Ai, katram savi gļuki. Patiesībā ļoti daudziem cilvēkiem ir dīvainas izjūtas, kurās viņi parasti ne ar vienu nedalās.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Droši vien tā ir kaut kāda kļūda smadzenēs, kādos atmiņas centros, nezinu.
Protams, ka es dzīvoju un vadu notikumus, bet sajūta ir tāda, ka tas viss vienkārši notiek.
Ai, katram savi gļuki. Patiesībā ļoti daudziem cilvēkiem ir dīvainas izjūtas, kurās viņi parasti ne ar vienu nedalās.