28 November 2007 @ 06:17 pm
 
Fokus Pokus - Laurai angīna. un temperatūra pazemināta. pagājušo nakt 35,3. Šodien 36.
Rīt analīzes pēc pilnas programmas un tas vēders ar mums joprojām neriktīgs. tad pa šķidru, tad kakas nav vispāt, nepārtruakti purkšķinās un mokās. Tā kā vēdera sonogrāfiju ar pie reizes.

Aprunājos ar dakterīti ar par Jāni. Viņa visu laiku ļoti dzīvojusi līdzi Jānim, kad ievietoja slimnīcā un viņa stāvoklis bija tikai pasliktinājies, pati esot pārdzīvojusi, raudājusi, jutusies vainīga (no rīta Jānis bija pie viņas atrādīties, bet tad viņam pat temperatūras nebija un Smelte jau tad teica, ka varbūt ir meningīts un, ja paliek sliktāk, lai sauc ātros), ka vajadzējis uzreiz viņu bāzt slimnīcā. bet tad jau to nevarēja vēl pateikt. Eh. Kad nebiaj nekādu skaidrību, vai Jānis maz dzīvos, esot pat apsvērusi domu, ka pie ļaunākā rezultāta pārtraukt ārsta praksi. Viņa mums samērā jauna, šitik smags gadījums pirmais viņai. Jau tagad runājot, viņai acīs asaras saskrēja.
 
 
( Post a new comment )
Shelly[info]shelly on November 28th, 2007 - 09:13 pm
Pazīstami. Man ar ir bijis tā, ka ģimenes dakterīte, pie kuras vērsos ar it kā nenozīmīgiem un nesaprotamiem simptomiem, pēc pāris mēnešiem raudāja gaužas asaras, uzzinot manu diagnozi. Viņa tak mani visu mūžu ārstējusi, es ar viņas mazmeitu vienā bērnudārzā kopā gāju. "Bet man nav bijis neviens ar tādu diagnozi," viņa izmisusi teica, noķerot mani gaitenī.
Tā kā kļūdas gadās vienmēr. Diagnozes noteikšana vienmēr ir tāda bakstīšanās pa tumsu - vairums ārstu jau nedomā uzreiz to sliktāko, un parasti viņiem ir taisnība. Bet vienā reizē no X - nav taisnība.
Galvenais, ka viss labi beidzies.
Un ka kļūda tiešām ir kļūda, nevis principiāla vienaldziba.
(Reply) (Link)
[info]zanda on November 29th, 2007 - 12:09 am
Mjā, vairāk tādu ārstu un viss būs kārtībā šinī sfērā.
(Reply) (Link)