nudien, pavisam nejauši. gulšņā tu, cilvēks, brīvdienā mājās, lasi grāmatiņu. un zvana tev kaimiņiene no rajona, prasa "vai varu dabūt tavas asinis?". pēc atbildes jociņa top skaidrs, ka jautājums nozīmē tieši to, ko viš nozīmē. pat nepaspējusi cibā nobļauties "eu, āgenskalns, tiekamies melnsila kristapa stūrī pēc 20 min, ejam nodot asinis vectētiņam!" rausos ārā no migas, noāķēju rūda nagus un zobus no rokas un devos ceļā. bažas par bērnībā pārslimoto dzelteno kaiti, kuras dēļ manas asinis varētu neizdoties ieskapēt donorcentram, izrādījās veltas - tā visdrīzāk esot kaut kāda pavisam parasta zīdaiņu slimība, nevis vīrushepatīts. asinsgrupa man kārtējo reizi izrādījās cita (a jums analīzes vienmēr uzrāda to pašu?), bet tā jau ir mana, gulbja laboratorijas un, iespējams, arī manas atmiņas problēma. nu nekas, suliņu no manis izsūca, ožamo spirtu gar degunu pavicināja, pa vaigiem saklapēja tā ka maz neliekas (un tas viss tikai tāpēc, ka vispirms atzinos vārgumā un aukstos sviedros, bet pēc tam sāku relaksēties ērtajā beņķī).
solītā vieglā eiforija arī neizpalika, devāmies prom nebēdnīgi ķiķinādami. taisnības labad jāteic, ka arī ieradāmies nebēdnīgi ķiķinādami. turklāt procedūras beigās man tika paskaidrots, ka nupat esmu nopelnījusi stokholmas braucienam nepieciešamās brīvdienas, tieši vajadzīgajā daudzumā.
šovakar tātad apzinīgi dzeršu sarkanvīnu. ja vēl kāds ir iedvesmojies uz vectētiņa asins krājumu papildināšanu, rīt asinis pieņem gan donorcentrā, gan 1.slimnīcā no 10.00 līdz 14.00. info par saņēmēju (kas jānorāda reģistratūrā) var dabūt pie
mdz_snifs un manis. pie manis varēs dabūt arī sarkanvīnu, obviously.