01:18 pm - koordinācij
Šito es nesaprotu. Piemēram, katra roka var izsist 5 sitienus sekundē, bet abas rokas pamīšus var nevis 10, bet teiksim 7. Pārējais laiks paiet koordinējoties?
Tas gan neattiecas uz visādiem flemiem un rolliem, ko es uztveru kā vienu sitienu.
Sāk likties, ka daudz vairāk jādarbina galva nekā rokas. Un ka fiziskās spējas brīžam pārsniedz to, ko var iedomāties :)
domāju, ka smadzenei sinhronizācija vieglāka, kad abas rokas darbojas
Stāsti, ko zini, kur rakt!
Reku trīs piemēri pieaugošā grūtības secībā, sitieni ar rokām identiski. Uzsvars uz pirmās rindas.
pa divi:
LK
LK
LK
pa trīs
LKL KLK
un trešais:
LLL+KKK tikai fāzu nobīdīti, lai būtu vienāds attālums starp kreisās un labās rokas sitieniem.
Var jau būt, ka kādam citam šī rindošana pēc grūtības būs savādāka, bet mani mulsina tas, ka kaut arī rokām jāspēj darīt viens un tas pats, tomēr galva netiek līdzi.
uf, drusku pazaudēju tevi, bet varbūt tu jau pats izdomāji
Pastāsti, kapēc Tu domā, ka smadzenei sinhronizācija vieglāka?
kad lasīju poustu, ienāca prātā uzreiz ģitāra, kur arī labajai rokai ir tā fiška - ja mēģini spēlēt uz leju uz katru ritma sitienu, kā ienāk prātā, tad čiks tur vien sanāk, viss ritms šķībs, roka nogurst, nekas neturas. ja iedomājies, ka tava roka jau kustas uz augšu, uz leju nepārtraukti un sinhroni ar ritmu, un tikai vajadzīgajā brīdī pieskaras ģitārai, tad aiziet. nav īstā analoģija, jo runa bija par divām rokām. nu labi, bet tur arī nāk kaut kas līdzīgs prātā. dejas, piemēram, tik uz to balstās, kā pārnest svaru no vienas kājas uz otru, ne jau to, kur katru kāju likt. vēl manuprāt divu roku gadījumā tev smadzenēs ritms dalās uz 2, un tas jau ir solis pretī stabilākai sinhronizācijai. katrs ritms jau dalās daļās (te es domāju lēnākās daļās), un tās vēl daļās, un, kad izjūti tās, tad ir vieglāk. trioletus sist nav jēgas, kamēr nejūti, ka uzsvērtais sitiens pats par sevi veido 3x lēnāku ritmu. un, ja viens triolets mijas ar stiprāku trioletu, tad jau tev vēl ir pa virsu 2x ritms. līdzīgi jau ir ar standarta mūzikas 4/4 ritmu, it kā ir 2/2, bet viens stiprāks, otrs vājāks. nu tā, neformālos terminos.
vārdu sakot, man šķiet, ka Ceļš ir tāds - sākumā tev šķiet, ka viss ritms sastāv tikai no sīksīkiem sitieniem, kam visiem jāpaspēj būt līdzi, un tas šķīet neiespējami. tā arī ir. pēc tam tu skaties, ha, es jau varu reducēt visu 3 reizes, domāt par tripletiem jau kā par vienību, tas, kas ir viņiem apakšā, man jau sanāk dabiski. pēc tam jau vari domāt nākamajā vienībā, taktīs, frāzēs, un beidzot jau esi tāds guru, ka vari domāt tikai par pašu spēlēšanas notikumu vai varbūt pat par to nav vairs jādomā, tad jau tu sajūti sevi Visumā :)
true, true, divi roki, divi kāji!
Welcome to the club. Protams, ka tas viss ir galvā, nevis rokās.
From: | (Anonymous) |
Date: | June 3rd, 2005 - 01:41 pm |
---|
| | melo!!! | (Link) |
|
Nez... šorīt pamēģināju, lai pārliecinātos, vai tev taisnība.
Manā gadījumā nav :P
Ar kreiso roku ~9 sitieni/sec, ar labo roku ~9 sitieni/sec, ar abām reizē ~9 sitieni/sec, ar abām pamīšus (ar katru) ~9 sitieni/sec.
Viss ir galvā. :)
Btw, ar abām reizē ir visgrūtāk.
Valdiic.