Pēdējā darba diena šogad... sēžu un domāju, tad pēkšņi uztveru kādu likumsakarību...
... sākas tas viss reiz ar to, ka piedzimu kādā fantastiskā pilsētā, nu laimējās, bet tad neatkarīgu no manis apstākļu dēļ, to nomainīju pret citu. Un kas tagad? Tagad šīs pilsētas vairs NAV! Kaut kas jau uz tās kartes, protams, ir, bet tagad to visu sauc savādāk.
...tad atmetīsim pāri desmitus gadu, kad sāku strādāt savā pirmā darba vietā. Nu darbiņš ne no vieglajiem, bet sirdī iekrita, kā viss, ko mēs saucam par savu pirmo ...pēc dažiem gadiem aizgāju, un kas tagad? Tagad šī uzņēmuma vairs NAV! Nesen braucu garām, kaut kas jau tai cehā spīdina gaismas, bet to jau sen sauc savādāk.
...darbiņu apmainīju pret kādu sadzīves pakalpojumā pavadītiem gadiem. Patika vienreizēji, bet gribējās vairāk skanošā, vienkārši auga vajadzības. Aizgāju... Kopš tās dienas, nepagāja pat gads, kad kāds tur augšā nolēma, ka valstij nafig nav vajadzīgi sadzīves pakalpojumi.. un nu vai kāds maz atceras, cik sen to vairs NAV.
...liela rubļa pelnīšanai tika noskatīts kāds pārtikas ražošanas uzņēmums... Nu cik tas rublis bija liels grūti spriest, bet pienāca kāda diena, kad valstī uznāca tā samazināšanas tūre, nu mazināja visus palabi pa kreisi ... un kas rezultātā, vēl pāris gadu un jamie bija spiesti uzsist gaisā visus savus aktīvus un nu vairs tās NAV. Nē nu, protams, kaut kas tur ir, bet tagad to visu sauc savādāk.
Jautāsies, kāpēc, es par to visu...? Teiksim saliekot visus par un pret, man liekas, ka tagad tiek apdraudēta Valsts... un pēc manas pieredzes, kaut kas jau uz tās kartes, protams, būs, bet to visu sauks savādāk... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}