readme.txt

hah.. es mazulietiņ eju uz to, ka man sāksies kārtējā paranojas lēkme.. bailes no cilvēkiem.. tb "neviens mani nemīl, visi mani ienīst, jo esu tāda un šitāda".. dažreiz uznāk dumsmas par savu nevarību.. tfu, slinkumu.. geez.. slinkums ir visu nelaimju pamatā.. bet arī slinkums ir licis cilvēkam izgudrot arvien jaunas tehnoloģijas kā atvieglot dzīvi, tā kā slinkums nav arī nemaz TIK ļauns.. man ir slinkums darīt, rīkoties, bailes no neizdošanās.. man gribās mazlietiņ sajukt prātā.. a varbūt es jau esmu jukusi.. nezvar jau zināt.. kura žoga pusē ir tie īstie trakie.. laikam jau tie kas nežēlīgi dzenās pēc mantiskās vērtības, kas nespēj sajūsmināties par vienatni mežā pīpējot.. bet ja tā labi padomā.. es arīdzan esmu naudas vergs.. ha.. tikai es kautkā spēju apvienot to visu..

es akal jūtos neizsakāmi dumja un neko izdarīt nespējīga.. iesitiet man un pasakiet ka kamon, ir JĀDARA nevis jāžēlojās.. es ienīstu sevi šādos brīžos.. man vajag grūdienu no malas, kas man liktu darboties.. pastāvīgi.. citādi tas entuziasms manī noplok.. es varu darīt dajebko, ja man ik pa laikam to atgādina..