gribas ar kādu gudru cilvēku parunāties, kurš varētu pastāstīt, kādēļ nav miera, kādēļ negribas mācīties, bet mācīties patīk, kādēļ gribas, bet nezina, ko, kā pieņemt pašu, vai netraucē sevi tikai pieciest, nekad neaizmirstot par visām kaitinošajām un dumjajām izdarībām un izdomībām, pie kā drīkst meklēt glābiņus, kādēļ jaunām meitenēm patīk tie vīrieši, kas kā puiši viņām varbūt nepatiktu, kad ir jāizvēlas, kas ir prioritāties, ko darīt, kad nemiers neļauj gulēt iet, kādēļ īstās akordu secības mūzikā rada fizisku baudu, kas ir īstās secības, kas būs, ko darīt, ja gribas pinkšķēt un gribas, lai kāds cieši samīļo, bet kāda sveša, abstrakta būtne, ne viena no tām, kas ir apkārt nevarētu tā piepildīt, un vai te var palīdzēt doma par dievu, kurš man šobrīd ir aprāmēts ar stalažām, stutēm un vispār būvniecības stadijā, tādā, kurā no viņa zināms vien tas, ka ir, bet tas arī viss, vai arī, kādēļ ir tik grūti būt labam, darīt visu pareizi, īstajās secībās un ar īstajiem nodomiem un ar īstajām fona domām, kāpēc ir cilvēki, kas akustiskajos koncertos runā balsī, kādēļ ir lietas, kas kaitina, kādēļ ir žēl, kādēļ nerunāju ar tiem cilvēkiem, ar kuriem man gribētos parunāties, kādēļ viņi nerunā ar mani, vai vajag iemācīties pļāpāt vai ar svešiem cilvēkiem iemācīties runāt, un kādēļ nāk nepareizie vārdi nepareizajās secībās, kādēļ tik ļoti negribas, ka gribas vienīgi spēt ļoti gribēt,
ļoti gribas ar kādu gudru cilvēku aprunāties.