Trīslitru burka ar marinētiem tomātiem ir pats skaistākais, ko pohainā rītā ieraudzīt.
Man šķiet, ka mana māte kaut kur dziļi sirdī mani ienīst [ja godīgi, es arī nebūtu priecīga, ja man 15 gados būtu bijis jādzemdē kaut kas šāds], bet jēzusmarija, māt, tu taču pati uz to parakstījies, neviens tevi nespieda, līdz ar to nav īsti attaisnojama tava neuzkrītošā, bet tomēr jūtamā gaušanās par to, cik viss ir grūti un kā pašķīda visa tava jaunība - paldies par dzīvību, jā, protams [man gan šķiet, ka citam tā būtu vairāk noderējusi], bet tu taču varēji pirms likšanās gultā kaut sekundi padomāt par to, ka sekas var nākties auklēt, nevis uz ātru roku saštepselēt bērnu un pēc tam visu turpmāko mūžu ņaudēt, cik tas bija stulbi un viss ir slikti.