vakar atskārtu, ka manās mīļākajās filmās (piemēram, Benny & Joon, Barfuss, Secretary) galvenais sievieškārtas personāžs ir vai nu nupat iznākusi/aizbēgusi no psihiatriskās slimnīcas vai viņu tur grasās ievietot, pat no Remarka "Melnais obelisks" visspilgtāk prātā palikusi meitene no psihenes, kurā galvenais personāž sasmīlējies un kuru viņa neatcerējās, kad atlaba.

hmm, ko tas liecina par mani?

P.S. nupat atskārtu, ka līdz vakardienai nezināju, kuras ir manas mīļākās filmas. kārtējais apgaismības brīdis, kas nesaistīts ar realitāti un notiekošo tagadni.

P.P.S. un nupat pieķēru sevi, ka visas manas mīļākās filmas ir romaņķikas par damaged people. jautājumu nav.