|
|
|
|
ninona |
|
|
|
|
Galva smaga kā puķupods. Sajūta, ka tajā ir želeja. Bet antibiotikām nevaru saņemties, T ta nav, lai arī poda sajūta aug, un želeja sāk iekrāsoties.
Likdama P gulēt uz otru diendusu, vienkārši atplīsu, un tam notikt netraucēja bailes, ka M, kas palika viena uz lodžijas, var sadomāt taisīt akrobātiku vai kā citādi nodarīt sev pāri. Atplīsu un viss. Pēc stundas pamodos un secināju, ka ar bērnu viss kārtībā. Fū...
Rīt ar meitām pie pediatres.
Cepiens par P nepiebarošanos uz brīdi pārgājis. Vīrs nopirkšot saldo bēbjputru. Nu, ja to neēdīs, tad es neesmu stulba.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cik es saprotu, tad zobiem uz gadu vienkārši tikai jābūt, nu, kaut vienam galiņam :) Man vienkārši jau kaut kāda paranoja par tieviem un neēdošiem bērniem, iespējams, ka pati ar "domu spēku" to visu radu, vai vismaz pastiprinu. Meiteņu daktere uztraucas tik, lai minerālvielas pietiek. Pēc oficiālajiem mērījumiem P 4 mēnešu laikā izaugusi par 3cm, kas nav pietiekami. Bet, ja ņem vērā, ka guļus tādu aktīvu pareizi nomērīt ir neiespējami (kā jau zini)... ceru, ka kādi 2 cm nav pamanīti. Kā jau saku - nekad nav labi, par ko stresot vienmēr var atrast :D
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|